Opozīcijā esošā Demokrātiskā partija paziņoja, ka gadījumā, ja prezidents nepiekritīs atkāpties, tā uzsāks impīčmenta prāvu pret viņu.

Partija nāca klajā ar šo paziņojumu Nacionālās asamblejas (parlamenta) ārkārtas sēdes laikā.

Opozīcija uzsvēra, ka karastāvokļa izsludināšana bija “skaidrs konstitūcijas pārkāpums”.

“Tas ir nopietns sacelšanās akts un perfekts iemesls impīčmentam,” paziņoja Demokrātiskā partija.

Juns otrdien izsludināja karastāvokli, bet trešdienas rītā to atcēla pēc tam, kad visi klātesošie Nacionālās asamblejas deputāti aicināja prezidentu to atcelt.

Juns kā pamatojumu karastavokļa noteikšanai minēja opozīcijas lomu, apsūdzot to simpatizēšanā Ziemeļkorejai.

Kopš Korejas kara beigām 1953. gadā starp Dienvidkoreju un Ziemeļkoreju oficiāli pastāv karastāvoklis, jo karš beidzās ar pamieru, nevis miera līgumu.

Kopš Dienvidkorejas pārejas uz demokrātiju astoņdesmito gadu beigās šī bija pirmā reize, kad šīs valsts prezidents bija izsludinājis karastāvokli.

Reaģējot uz katastāvokļa izsludināšanu, prezidenta palīgi trešdien masveidā iesniedza atlūgumus.

Prezidenta atkāpšanos trešdien pieprasīja arī Dienvidkorejas lielākā arodbiedrību apvienība – Korejas Arodbiedrību konfederācija, izsludinot “ģenerālstreiku uz nenoteiktu laiku”, līdz prezidents atkāpsies.

Korejas Arodbiedrību konfederācija, kurā ir 1,2 miljoni biedru, apsūdzēja Junu par “nesaprātīgu un antidemokrātisku pasākumu” un paziņoja, ka viņš “pasludinājis paša varas beigas”.