ECT spriedums ir saistīts ar sūdzību, ko deputāti iesniedza pēc tam, kad Augstākā tiesa Londonā 2021.gadā noraidīja lietu.

Deputāti Bens Bredšovs no Leiboristu partijas, Karolīna Lukasa no Zaļo partijas un Elins Smits no Skotu Nacionālās partijas (SNP) prasībā apgalvoja, ka valdības nespēja izmeklēt “ticamus apgalvojumus” par iejaukšanos vēlēšanu sistēmā ir pārkāpusi tās saistības atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību konvencijai, kas aizsargā tiesības uz brīvām un taisnīgām vēlēšanām.

Trijotne bija daļa no sešu cilvēku grupas, kas 2021.gada jūnijā zaudēja prasību Augstākajā tiesā pret bijušo premjerministru Borisu Džonsonu saistībā ar aizdomām par viņa nespēju izmeklēt iespējamo Krievijas iejaukšanos Lielbritānijas vēlēšanās.

Sūdzība bija saistīta uz 2014.gada referendumu par Skotijas neatkarību, 2016.gada referendumu par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un 2019.gada parlamenta vēlēšanām.

Lielbritānijas parlamenta Izlūkošanas un drošības komiteja 2020.gadā paziņoja, ka tā nevar izdarīt stingrus secinājumus par jebkādu Krievijas iejaukšanos.

Taču tās ziņojumā bija teikts, ka Džonsona valdība “nepievērsa pietiekamu uzmanību”, un kritiķi norādīja uz viņa Konservatīvās partijas saiknēm ar turīgiem Krievijas ziedotājiem kā vienu no oficiālās bezdarbības pret Maskavu skaidrojumiem.

ECT savā spriedumā atbalstīja Lielbritānijas valdības pozīciju, ka pieteikuma iesniedzējus nevar uzskatīt par cietušajiem no iespējamiem valdības tiesību normu pārkāpumiem.

Viņi nebija iesnieguši pierādījumus, ka viņus būtu “personīgi un tieši” ietekmējuši kādi valsts pārkāpumi vai ka būtu aizskarta vēlēšanu procesa “pati būtība”.

“Valstīm nevajadzētu palikt pasīvām, saskaroties ar pierādījumiem, ka to demokrātiskie procesi ir apdraudēti,” savā spriedumā atzina tiesa.

Taču tām ir arī jāpiešķir “plaša rīcības brīvība” attiecībā uz to, kā rīkoties šādu draudu gadījumā, un Lielbritānijas reakcija “nav uzskatāma par tādu, kas ir ārpus plašās rīcības brīvības, kas tai ir piešķirta šajā jomā”, norādīja tiesa.

Tomēr ECT uzsvēra, ka “valdības sākotnējā reakcijā neapšaubāmi bija trūkumi”.

ECT uzdevums ir lemt par Eiropas Cilvēktiesību konvencijas, ko ratificējušas 46 valstis, pārkāpumiem.