Kritiķi norāda, ka vēlēšanās nebija opozīcijas un ar tām tiek nostiprināta Kirgizstānas prezidenta Sadira Džaparova vara.

EDSO novērotāji paziņoja, ka vēlēšanas tika organizētas atbilstoši, taču “ierobežojošie kampaņas apstākļi” apspieda kandidātu un vēlētāju iesaisti.

Vēlēšanu likumā nav ievēroti vairāki starptautiskie standarti, paziņoja novērotāju misijas vadītājs Klods Hāgens.

Faktiski kandidēt bija atļauts tikai vienai politiskajai partijai, un šķietami neatkarīgu deputātu ievēlēšana apgrūtina rezultātu interpretēšanu.

Vismaz 40 no 90 jaunajiem parlamenta deputātiem jau bija ievēlēti iepriekšējās vēlēšanās un atbalsta Džaparovu, liecina ziņu aģentūras AFP aplēses, kas balstītas provizoriskajos vēlēšanu rezultātos.

Vēlēšanu kampaņa “izraisīja ierobežotu vēlētāju iesaistīšanos, kas bija saistīta ar bailēm no atriebības par politisko darbību”, norāda EDSO.

Kirgizstāna, kuras kaimiņvalstis pārvalda vairāki autoritāri režīmi, kopš Padomju Savienības sabrukuma ir piedzīvojusi trīs revolūcijas – 2005., 2010. un 2020. gadā.

Džaparovs cenšas pārtraukt šo ciklu, pastiprinot savu kontroli pār politiku un sabiedrību.

Vairākas nevalstiskās organizācijas ir nosodījušas vārda un preses brīvības pasliktināšanos kopš Džaparova nākšanas pie varas.

Dažas dienas pirms svētdienas vēlēšanām tika aizturēti desmit viņa pretinieki, papildinot garu sarakstu ar politiķiem un žurnālistiem, kas apsūdzēti apvērsuma gatavošanā.