“Nesenie draudi ir parādījuši, ka Eiropa ir apdraudēta. Mums ir jāaizsargā katrs pilsonis un katrs mūsu teritorijas kvadrātcentimetrs. Un Eiropai jāreaģē ar vienotību, solidaritāti un apņēmību,” paziņoja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.

EK ar šiem projektiem vēlas definēt kopīgus mērķus, lai līdz 2030. gadam uzlabotu Eiropas aizsardzības gatavību. Eiropas izlūkošanas aģentūras uzskata, ka Krievija vēlākais līdz 2030. gadam būs militāri spējīga sākt jaunu karu.

Paredzēts, ka Eiropas Savienības (ES) līderi apstiprinās šīs iniciatīvas līdz gada beigām un vienosies par to, kuras ES valstis piedalīsies kuros projektos, un kuras valstis uzņemsies vadību.

EK vēlas, lai ES dalībvalstis līdz 2026. gada beigām panāktu ievērojamu progresu aizsardzībā pret droniem un vienlaikus uzlabotu ES austrumu robežas aizsardzību.

Mērķis ir “izveidot visaptverošas Eiropas robežu aizsardzības spējas ar daudznozaru novērošanas sistēmām, dronu un pretdronu spējām, elektroniskās kaujas spējām, precīzu triecienu sistēmām un efektīvu operatīvo koordināciju”.

Kopīgajam novērošanas sistēmu un aizsardzības tehnoloģiju iepirkumam būtu jāsākas nākamā gada pirmajā ceturksnī, un plānots, ka sistēmas daļēji sāks darboties līdz 2026. gada beigām, bet pilnā mērā – līdz 2027. gada beigām.

Attiecībā uz pretgaisa aizsardzību EK vēlas, lai dalībvalstis “izveidotu integrētu, daudzslāņainu pretgaisa un pretraķešu aizsardzības vairogu, (..) kas aizsargā pret visu gaisa apdraudējumu spektru”.

EK norādīja, ka jaunajām spējām, ko plānots veidot no 2026. gada pavasara, jābūt savietojamām ar NATO sistēmām un jāatbilst mērķiem, ko iepriekš noteikusi NATO. Finansējumu galvenokārt nodrošinās dalībvalstis un esošās ES programmas.

Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss trešdien paziņoja, ka Vācija ir gatava uzņemties vadošo lomu pretgaisa aizsardzības iniciatīvā.

Plānots, ka ES līderi apspriedīs šīs iniciatīvas samitā nākamnedēļ Briselē.