Itālijas premjerministre Džordža Meloni piedalīsies sanāksmē kopā ar saviem Lielbritānijas, Francijas, Vācijas un Polijas kolēģiem, pausts paziņojumā, kas izplatīts mirkli pirms Lielbritānijas premjerministra Kīra Stārmera paziņojuma, ka viņš atkāpsies no amata, tiklīdz tiks izvēlēts jauns Leiboristu partijas līderis, kas nozīmē, ka viņš joprojām varētu apmeklēt sanāksmi.

Tā dēvētā E5 grupa tika izveidota 2024. gadā pēc pieaugošajiem aicinājumiem Eiropai pārapbruņoties un uzlabot koordināciju, lai atbalstītu Ukrainu pret Krievijas iebrukumu.

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs bija paziņojis, ka sanāksme notiks šonedēļ, nenorādot konkrētu datumu.

Pagājušajā nedēļā notikušajā G7 samitā, kurā piedalījās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, līderi vienojās palielināt pretgaisa aizsardzības aprīkojuma piegādes Ukrainai un pastiprināt sankcijas pret Krieviju.

G7 līderi arī vienojās piešķirt licences Ukrainā bāzētiem uzņēmumiem tāla darbības rādiusa raķešu un pretgaisa aizsardzības sistēmu ražošanai.

Taču Zelenskis ir aicinājis Eiropu darīt vairāk, jo ASV centieni izbeigt karadarbību ir mazinājušies.

Eiropas Savienības (ES) amatpersona paziņoja, ka ES līderi ar dalītām jūtām reaģējuši uz Eiropadomes prezidenta Antoniu Koštas mēģinājumu atvērt diplomātiskos kanālus ar Krieviju. Vairāki līderi kritizēja Koštas rīcību, jo viņš iepriekš nebija par to informējis visas ES dalībvalstis.

Tikmēr Košta skaidroja līderiem, ka viņš neved nekādas būtiskas sarunas ar Krieviju, bet vienkārši uztur saziņas kanālus, lai ES būtu gatava iespējamām miera sarunām. Viņš arī norādīja, ka Zelenskis ir atkārtoti aicinājis ES aktīvāk iesaistīties miera procesā.