Stratēģija balstās uz ES rasisma apkarošanas rīcības plānu 2020.-2025. gadam un paredz tā turpinājumu.

Nesenākais “Eirobarometra” pētījums par diskrimināciju liecina, ka gandrīz divi no trim iedzīvotājiem joprojām uzskata rasu diskrimināciju par plaši izplatītu problēmu savās valstīs. Saskaņā ar 2023. gadā veikto “Eirobarometra” pētījumu, 61% ES iedzīvotāju uzskata, ka diskriminācija ādas krāsas dēļ ir izplatīta, 65% – sastapušies ar diskrimināciju romu izcelsmes dēļ, bet 60% – etniskās izcelsmes dēļ. Salīdzinājumā ar 2019. gadu šie rādītāji pieauguši par vairākiem procentpunktiem.

Stratēģijā izmantoti ES Pamattiesību aģentūras 2023.-2025. gada apsekojumu dati, kas liecina, ka gandrīz puse cilvēku ar Āfrikas izcelsmi ES ikdienā saskaras ar rasismu, savukārt 96% ebreju atzīst, ka pēdējā gada laikā pieredzējuši antisemītisma izpausmes, un 80% uzskata, ka tās pēdējos gados ir pastiprinājušās. Tāpat dati rāda, ka romu sieviešu un vīriešu paredzamais mūža ilgums ES ir par septiņiem līdz astoņiem gadiem īsāks nekā vidēji, bet gandrīz puse romu bērnu mācās segregētās skolās.

EK uzsver, ka rasisma sekas būtiski ietekmē arī ekonomiku. Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas 2025. gada aplēsēm rasu vai etniskās diskriminācijas dēļ ES ekonomika ik gadu var zaudēt līdz 12,7 miljardiem eiro, jo netiek pilnvērtīgi izmantots diskriminācijai pakļauto cilvēku potenciāls darba tirgū un uzņēmējdarbībā.

Jaunās stratēģijas mērķis ir apkarot rasismu visās tā izpausmēs, tostarp strukturālo rasismu, naida noziegumus un naida runu, nodrošinot ES diskriminācijas novēršanas tiesību aktu pilnīgu īstenošanu un uzraudzību. Tā paredz arī turpināt mazināt šķēršļus un veicināt iekļaušanu izglītības, nodarbinātības, veselības aprūpes un mājokļu jomā, kā arī stiprināt rasisma apkarošanas partnerības visos sabiedrības līmeņos.

Stratēģijā iekļauti arī konkrēti pasākumi, tostarp jauns EK un UNESCO kopprojekts antirasisma izglītības stiprināšanai, jauna “Eirobarometra” pētījuma par diskrimināciju publicēšana 2027. gadā, vadlīniju izstrāde diskriminācijas risku novēršanai mākslīgā intelekta sistēmās un pasākumi vienlīdzības datu vākšanas uzlabošanai dalībvalstīs.

Stratēģijā paredzēti vairāki konkrēti pasākumi rasisma apkarošanai dažādās jomās. Lai risinātu naidu pret musulmaņiem, EK plāno veikt visaptverošu pētījumu par šā naida izpausmēm ES un piedāvāt rīcības pasākumus tā mazināšanai, kā arī atbalstīt dalībvalstu un ekspertu darbu vienotas darba definīcijas izstrādē. Balstoties uz līdzšinējo sadarbību ar UNESCO, EK šogad sāks kopīgu projektu ar UNESCO antirasisma izglītības stiprināšanai, paredzot šos jautājumus integrēt nacionālo rasisma un antisemītisma apkarošanas rīcības plānu izglītības sadaļās.

Stratēģijā īpaši izcelta arī mediju loma sabiedrības priekšstatu veidošanā. EK plāno rīkot semināru ciklu par rasisma mazināšanu medijos, tostarp sociālajos tīklos, iesaistot žurnālistus, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un rasismam pakļauto kopienu pārstāvjus. Papildus paredzēts sākt ES mēroga komunikācijas kampaņu, lai veicinātu iekļaušanu un mazinātu diskrimināciju.

Zināšanu veidošanas un pierādījumos balstītas politikas jomā EK uzsver akadēmisko pētījumu nozīmi efektīvas rasisma apkarošanas nodrošināšanā. Stratēģijā paredzēts izstrādāt vadlīnijas starpnozaru jeb intersekcionālas pieejas ieviešanai pētniecības un inovāciju politikā, lai pētījumi labāk ņemtu vērā rasismam pakļauto grupu vajadzības. EK pētniecības centrs veiks pētījumu par sociālo tīklu ietekmi uz jauniešu attieksmi pret etnisko daudzveidību, kā arī īstenos nākotnes tendenču izvērtējumu par rasisma iespējamo ietekmi turpmākajos gados.

Stratēģija paredz arī uzlabot vienlīdzības datu vākšanu un izmantošanu. EK sagatavos ieteikumu par detalizētu jeb sadalītu vienlīdzības datu vākšanas, analīzes un izmantošanas uzlabošanu, vienlaikus ņemot vērā dalībvalstu tiesisko regulējumu un administratīvo slogu.

Valsts pārvaldes un tiesībsargājošo iestāžu jomā EK uzsver nepieciešamību mazināt rasu aizspriedumus, norādot, ka efektīva un taisnīga pārvalde ir būtiska sabiedrības uzticēšanās un sociālās kohēzijas nodrošināšanai. Komisija aicina dalībvalstis nodrošināt visaptverošas apmācības valsts amatpersonām un tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem rasu aizspriedumu atpazīšanai un novēršanai, kā arī plāno sagatavot labo prakšu apkopojumu diskriminējošas profilēšanas novēršanai policijas darbā.

Lai labāk izprastu diskriminācijas radītos šķēršļus mājokļu pieejamībā, EK publicēs pētījumu par diskrimināciju mājokļu jomā un plāno nākt klajā ar ieteikuma priekšlikumu par mājokļu atstumtības mazināšanu. Stratēģijā arī norādīts uz nepieciešamību mazināt veselības nevienlīdzību, uzsverot, ka rasismam pakļautās grupas biežāk saskaras ar sliktākiem veselības rādītājiem un ierobežotu piekļuvi veselības aprūpei. EK aicina dalībvalstis veidot taisnīgākas veselības politikas un turpinās atbalstu šo pasākumu īstenošanai programmā “EU4Health”.

Komisija norāda, ka rasisms ir pretrunā ES pamatvērtībām un mazina sociālekonomisko kohēziju, savukārt vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana izglītībā, nodarbinātībā un sabiedriskajā līdzdalībā ļauj pilnvērtīgāk izmantot iedzīvotāju potenciālu, veicinot inovāciju, ekonomisko izaugsmi un ES konkurētspēju.

EK aicina Eiropas Parlamentu un Padomi atbalstīt stratēģijas īstenošanu, vienlaikus norādot, ka tās ieviešanas progress tiks uzraudzīts un par to paredzēts sniegt starpziņojumu.