EK varētu izmantot ES tirdzniecības tiesību aktus, jo importa aizliegums ar sankciju palīdzību tiek uzskatīts par maz ticamu tāpēc, ka tam būtu nepieciešams vienprātīgs ES dalībvalstu lēmums. Taču šādām sankcijām ES ir pretestība, sevišķi no Ungārijas puses.

EK pirmdien paziņoja, ka 2024.gadā gāzes piegādes no Krievijas veidoja nepilnus 19% no visa importa. “Tāpēc nepieciešama saskaņotāka rīcība, jo ES pārmērīga atkarība no Krievijas energoresursu importa apdraud drošību,” teikts EK paziņojumā.

Krievija bija nozīmīgs energoresursu piegādātājs Eiropai līdz 2022.gadam, kad Krievija atkārtoti iebruka Ukrainā. Pēc tam vairums Eiropas valstu un ES centās samazināt vai pavisam aizliegt preču importu no Krievijas.

ES noteikusi Krievijai vairākas sankciju kārtas, un kopumā Krievijas imports uz ES samazinājies no aptuveni 163,6 miljardiem eiro 2021.gadā līdz 36 miljardiem eiro 2024.gadā.