“Tas ir smieklīgi, kā viņi nenovērtē ziemeļkorejiešus,” laikrakstam norādījis atvaļinātais Dienvidkorejas ģenerālis Čons Inbums, kurš vadīja īpašo uzdevumu spēku pavēlniecību. “Es domāju, ka viņi šokēs Rietumu pasauli,” viņš piebilda.

Atvaļinātais ASV jūras kājnieku virsnieks Grants Ņūšems pauda pārliecību, ka Āzijas karavīri zina, kā cīnīties.

“Varētu domāt, ka cilvēki to jau būs iemācījušies. Korejas kara veterāni to saprata, tāpat kā amerikāņu un britu karaspēks Otrajā pasaules karā,” atgādināja Ņūšems, piebilstot, ka tas gan nenozīmē, “ka viņus nevar sakaut, bet tas nozīmē, ka viņus nedrīkst nenovērtēt”.

“The Washington Times” norāda, ka Āzijas karaspēks vēsturiski ir pārspējis cerības pat tad, kad tas bijis sliktāk apbruņots un tam trūka rezervju.

Kā atzīmēja Ķīnas eksperts un Singapūras S.Radžaratnama Starptautisko pētījumu skolas vecākais pētnieks Drū Tompsons, priekšrocības sniedz etniski viendabīgu nāciju sociālā kohēzija, kas “rada vienotības sajūtu un spēju efektīvi mobilizēt ekonomiku un sabiedrību karam”.

Itālijas Pāvijas Universitātes militārais vēsturnieks Gastone Breča nosauca piecus faktorus, kas nosaka Austrumāzijas militāro spēku efektivitāti: disciplīna, noturība, paplašināšanas spējas, skaits un atjautība.

Krievijas diktators Vladimirs Putins, cenšoties gūt priekšrocības iebrukuma Ukrainā virzībā, ir ievedis karaspēku un militāro tehniku no Ziemeļkorejas.

Atsaucoties uz ASV izlūkdienestu informāciju, valsts sekretārs Entonijs Blinkens sacīja, ka aptuveni 8000 no 10 000 Ziemeļkorejas karavīru, kas, domājams, atrodas Krievijā, ir nokļuvuši Kurskas apgabalā Ukrainas pierobežā.