Konstitucionālā tiesa, septiņiem no deviņiem tiesnešiem balsojot par, nolēma dot ārstiem iespēju palīdzēt neārstējamiem pacientiem nomirt, nebaidoties no cietumsoda.

Tiesas spriedumā teikts, ka sods par slepkavību “nevar tikt piemērots ārstam, kas izpilda aktīvas eitanāzijas procedūru, lai saglabātu tiesības uz cieņpilnu dzīvi”.

Prāvu augustā ierosināja Paola Roldana, kas cieš no amiotrofās laterālās sklerozes (ALS) – strauji progresējošas nervu sistēmas slimības, kas tiek saukta arī par Šarko slimību vai Lū Gēriga slimību. 

Roldana savā prasībā apstrīdēja Ekvadoras kriminālkodeksa pantu, kas interpretē eitanāzijas procedūru kā slepkavību, par kuru draud 10 līdz 13 gadu ceietumsods.

“Es gribu dusēt mierā. Tas, ko es pieredzu, ir sāpīgi, vientuļi un nežēlīgi,” gultai piesaistītā Roldana novembrī paziņoja tiesas sēdei ar videokonferences zvanu.

Pēc Konstitucionālās tiesas sprieduma Roldana preses konferencē paziņoja, ka Ekvadora tagad ir “nedaudz labvēlīgāka, brīvāka un cieņpilnāka”. 

“Cīņa par cilvēktiesībām nekad nav bruģēts ceļš,” sacīja paciente.

Ekvadora ir sekojusi Kolumbijas piemēram, kas dekriminalizēja eitanāziju jau 1997.gadā. Parlamentārieši Urugvajā un Čīlē pašlaik debatē par šo jautājumu, savukārt Meksikā ir tā sauktais “‘labās nāves” likums, kas ļauj pacientam vai tuviniekiem izvēlēties atteikšanos no dzīvības uzturēšanas.

Konstitucionālā tiesa uzdeva Veselības ministrijai divu mēnešu laikā izstrādāt eitanāzijas procedūras noteikumus. Tiesībsarga birojam sešu mēnešu laikā jāizstādā eitanāzijas likuma projekts, kuru gada laikā pieņemtu Kongress. 

Roldanas advokāts Farits Simons tomēr trešdien sociālā tīkla platformā “X” uzstāja, ka Konstitucionālās tiesas lēmums ir jāizpilda bez kavēšanās.