Stundu un 45 minūtes ilgušajā sarunā viņi arī bijuši vienisprātis, ka “nepieciešams dot priekšroku pašreizējās krīzes diplomātiskam risinājumam, un darīt visu, lai tādu panāktu”, sacīts Francijas prezidenta kancelejas paziņojumā.

Tajā piebilsts, ka Francijas ārlietu ministrs Žans Īvs Ledriāns tuvākajās dienās tiksies ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu.

Makrons un Putins solījuši intensīvi strādāt, lai Trīspusējā kontaktgrupa, kurā ir pārstāvētas Ukraina, Krievija un Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO), tiktos “tuvākajās stundās nolūkā panākt, lai visas ieinteresētās puses apņemtos ievērot pamieru pie kontaktlīnijas” Ukrainas austrumos.

“Tuvākajās dienās notiks intensīvs diplomātisks darbs,” sacīts Elizejas pils paziņojumā, piebilstot, ka vairākas konsultācijas notiks Parīzē. 

Makrons un Putins arī vienojušies, ka jāatsāk četrpusējās sarunas starp Krieviju, Ukrainu, Franciju un Vāciju tā dēvētajā Normandijas formātā, lai īstenotu 2014.gada Minskas vienošanās.

Francijas un Krievijas prezidenti arī apņēmušies strādāt, lai tiktu sarīkota “augsta līmeņa sanāksme nolūkā definēt jaunu miera un drošības kārtību Eiropā”, piebildusi Francijas prezidenta kanceleja. Paziņojumā gan nav teikts, kas šādā sanāksmē piedalīsies.

Putins Makronam arī sacījis, ka pēc militāro mācību beigām Krievijas karaspēks tks izvests no Baltkrievijas. Tomēr šis apgalvojums vēl ir jāpārbauda, atzina Francijas prezidenta kanceleja, norādot uz Baltkrievijas aizsardzības ministra Viktora Hreņina svētdien teikto, ka, lai gan mācības “Sojuznaja rešimostj” oficiāli ir beigušās, Krievijas karaspēks paliks Baltkrievijā, lai veiktu “kaujas gatavības pārbaudi”. 

Savukārt Krievijas Ārlietu ministrija svētdien pavēstīja, ka pirmdien paredzēta Lavrova un Ledriāna telefonsaruna.

Pēc sarunas ar Putinu Francijas prezidentam bija telefonsaruna ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Iepriekšējā Makrona un Zelenska telefonsaruna notika sestdienas vakarā.

Nedaudz vēlāk Francijas prezidenta kanceleja paziņoja, ka tuvākajās stundās Makrons, ASV prezidents Džo Baidens un Vācijas kanclers Olafs Šolcs apspriedīsies par Ukrainas krīzi.

Makronam varētu būt arī telefonsarunas ar Lielbritānijas premjerministru Borisu Džonsonu, Itālijas premjerministru Mario Dragi un “citiem tuviem partneriem”,  piebildusi Elizejas pils. 

Makrons 7.februārī Maskavā tikās ar Putinu, kā arī viņam bijušas vairākas telefonsarunas ar Krievijas prezidentu, cenšoties novērst Krievijas iebrukumu Ukrainā. 

Krievija pie Ukrainas robežām sakoncentrējusi vairāk nekā 150 000 karavīru. ASV prezidents Džo Baidens piektdien, atsaucoties uz izlūkošanas informāciju, pauda pārliecību, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir pieņēmis lēmumu iebrukt Ukrainā, tostarp uzbrukt galvaspilsētai Kijevai.

Pēdējās dienās pasliktinājusies situācija Ukrainas austrumos, kur Krievijas atbalstītās kaujinieki apsūdz Ukrainu uzbrukumos un diversiju organizēšanā. Ukraina šīs apsūdzības noliedz un uzskata par provokācijām, lai rastu ieganstu Krievijas karaspēka iebrukumam. No prokrievisko kaujinieku bandu kontrolētajām Ukrainas austrumu teritorijām uz Krieviju tiek izvesti desmitiem tūkstošu cilvēku, kurus Krievijas amatpersonas dēvē par bēgļiem.