Aizdevums apstiprināts ar 458 balsīm pret 140.

Paredzēts, ka aizdevums nosegs divas trešdaļas Ukrainas finanšu vajadzību 2026. un 2027. gadā, un to atbalsta Eiropas Savienības (ES) kopējais budžets, jo iecere izmantot iesaldētos Krievijas centrālās bankas aktīvus galu galā tika noraidīta.

“Atbalsts Ukrainai balstās uz nelielu skaitu valstu, un lielākā daļa atbalsta nāk no Eiropas. Tas ir mūsu gods – un tas ir mūsu interesēs, jo uz spēles ir mūsu drošība,” pirms balsojuma teica EP deputāte Natālija Luazo.

Paredzēts, ka Ukraina varēs iztērēt 60 miljardus eiro no aizdevuma, lai iegādātos ieročus Krievijas iebrukuma atvairīšanai, bet pārējos līdzekļus varēs izmantot vispārējam budžeta atbalstam.

ES paziņojusi, ka Ukrainai aizdevums būs jāatmaksā tikai tad, kad Maskava segs tai karā nodarītos zaudējumus.

Brisele no ES budžeta segs procentu izmaksas, kas, kā paredzams, būs aptuveni trīs miljardi eiro gadā.

Pagājušajā nedēļā ES dalībvalstis panāca vienošanos par aizdevuma nosacījumiem, paverot ceļu tam, lai Kijiva tuvākajos mēnešos saņemtu tai vajadzīgos līdzekļus.

Eiropas Komisija (EK) cenšas noorganizēt, lai Ukraina pirmo maksājumu no aizdevuma saņem jau aprīlī.

Galvenais jautājums bija par to, cik daudz ieroču Ukraina var iegādāties no valstīm ārpus ES vai no savām rūpnīcām.

Kijiva pieprasīja, lai tai tiktu atļauts iepirkt ieročus no jebkuras vietas.

Francija centās ierobežot iepirkumus no valstīm ārpus ES, savukārt citas valstis iestājās par to, lai nosacījumi būtu pretimnākošāki tuviem partneriem, piemēram, Lielbritānijai, Kanādai un Norvēģijai.

Saskaņā ar kompromisa vienošanos Kijiva var izmantot aizdevumu, lai iegādātos konkrētus ieročus no valstīm ārpus ES, ja bloka ražotāji nevar tos piegādāt pietiekami ātri.

Tas nozīmētu, ka Ukraina var izmantot līdzekļus, lai iegādātos dažus ieročus no Savienotajām Valstīm, piemēram, pretgaisa aizsardzības raķetes “Patriot”.

ES vēstnieki vienojās, ka uzņēmumi no tādām sabiedrotajām kā Lielbritānija, kas sniegusi ievērojamu atbalstu Ukrainai, varētu pretendēt uz lielāku līdzekļu daļu.

Taču tas būs atkarīgs no tā, vai šīs valstis būs gatavas segt “taisnīgu un proporcionālu” daļu no aizdevuma kopējām finansēšanas izmaksām, par kuru precīzu apmēru vēl jāvienojas ar attiecīgajām valstīm.