Vienošanās par ES atbalsta aizdevumu Ukrainai tika panākta Eiropadomes samitā Briselē pagājušā gada 18. decembrī, savukārt Eiropas Komisija (EK) ar attiecīgu priekšlikumu paketi nāca klajā 2026. gada 14. janvārī.

Tā kā Čehija, Ungārija un Slovākija nolēma neatbalstīt aizdevumu, vienošanās tika panākta, izmantojot ciešākas sadarbības procedūru, kas ļauj atsevišķām ES dalībvalstīm sadarboties konkrētās jomās.

Saskaņā ar ES pamatlīgumiem ciešākas sadarbības procedūras piemērošanai nepieciešama EP piekrišana. Lēmumu plenārsēdē atbalstīja 499 deputāti, pret balsoja 135, bet 24 deputāti atturējās.

Jau rakstīts, ka EK prezidente Urzula fon der Leiena janvārī iepazīstinājusi ar ES plānu nākamo divu gadu laikā atbalstīt Ukrainu ar 90 miljardiem eiro, paredzot 60 miljardus eiro militārajam atbalstam.

Aizdevumu pakete nodrošinās “stabilu un paredzamu finansējumu” un “vēlreiz apliecina Eiropas nelokāmo apņemšanos stiprināt Ukrainas drošību, aizsardzību un turpmāko labklājību,” viņa piebilda.

Divas trešdaļas līdzekļu ir paredzētas militārajam atbalstam. Saskaņā ar plānu Ukrainai būs jāizlieto šī nauda Ukrainā un Eiropā ražotai kara tehnikai, taču tā varēs iegādāties ieročus arī no trešajām valstīm, ja Eiropā nebūs pieejams nepieciešamais bruņojums, skaidroja Leiena.

Paredzēts, ka šāda militārā palīdzība ne tikai stiprinās Ukrainas spējas stāties pretī Krievijai, bet arī sekmēs Ukrainas integrāciju Eiropas aizsardzības rūpniecībā.

30 miljardi eiro ir paredzēti Ukrainas budžeta atbalstam, taču tie ir saistīti ar turpmākām reformām demokrātijas, tiesiskuma un korupcijas apkarošanas jomās. Šādi nosacījumi izvirzīti, “lai nodrošinātu, ka Ukraina virzās uz priekšu ceļā uz pievienošanos Eiropas Savienībai”, un tie “nav apspriežami attiecībā uz jebkādu finansiālu atbalstu”, norādīja Leiena.