Gaidāms, ka EP deputāti aicinās aktīvāk atbalstīt organizācijas, kas sniedz palīdzību un nodrošina pārtiku vistrūcīgākajiem Eiropas iedzīvotājiem.

Nesenais straujais enerģijas cenu kāpums, ko izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā un kas radīja arī lielu pārtikas cenu kāpumu, ir izraisījis inflācijas un dzīves dārdzības pieaugumu Eiropas Savienībā (ES).

Vismaz katrs trešais privātās mājsaimniecībās dzīvojošais ES iedzīvotājs saskaras ar grūtībām savilkt galus. Saskaņā ar jaunākajiem Eurostat datiem 8,3% ES iedzīvotāju var atļauties veselīgu maltīti retāk nekā reizi divās dienās – šis rādītājs salīdzinājumā ar 2021.gadu pieaudzis par vienu procentpunktu.

Savukārt organizācijas, kas sniedz atbalstu un nodrošina pārtiku trūcīgajiem, nesen brīdinājušas, ka tās vairs nespēj tikt galā ar inflāciju, un tām nākas samazināt to cilvēku skaitu, kuriem tās var palīdzēt.

Spēja atļauties reizi divās dienās ieturēt pilnvērtīgu maltīti ar gaļu, vistu, zivīm vai veģetāru ekvivalentu ir viens no kritērijiem, ko izmanto, lai aprēķinātu mājsaimniecību smagas materiālās un sociālās nenodrošinātības līmeni, un tas ir viens no Eiropas sociālo tiesību pīlāra pamatrādītājiem. Iespēja atļauties pienācīgi paēst ir arī daļa no ilgtspējīgas attīstības mērķiem.