EP deputāti runās par islāmistu “iejaukšanos” kā apzinātu stratēģiju, kuras mērķis ir iefiltrēties valsts iestādēs un pilsoniskajā sabiedrībā, īstenojot programmu, kas šķietami atbalsta demokrātiskās vērtības, taču patiesībā cenšas tās graut.

Kā šīs stratēģijas piemērs bieži tiek minēta “Musulmaņu brālība” un ar to saistītās apvienības.

Debates notiek laikā, kad dalībvalstīs šim jautājumam tiek pievērsta arvien lielāka politiskā uzmanība.

Plānots, ka ceturtdien, 8. oktobrī, paredzēts balsojums par rezolūciju.

Jau rakstīts, ka “Musulmaņu brālība” tika dibināta Ēģiptē 1928. gadā un gadu gaitā paplašināja savu darbību uz citām arābu valstīm.

Tās dibinātājs, ēģiptiešu skolotājs Hasans al Bana, uzskatīja, ka islāma principu atdzīvināšana sabiedrībā varētu palīdzēt musulmaņu pasaulei pretoties Rietumu koloniālismam.

Gada sākumā ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija par teroristu organizācijām atzina “Musulmaņu brālības” organizācijas Ēģiptē, Jordānijā un Libānā.

Paziņojumā valsts sekretārs Marko Rubio skaidroja, ka šis statuss piemērots, īstenojot centienus “nepieļaut “Musulmaņu brālības” nodaļu vardarbību un destabilizāciju”.

Ēģiptē “Musulmaņu brālība” tika aizliegta 2013. gadā, bet Jordānijā – pērn aprīlī.