EP deputāts: ASV stratēģiskā klātbūtne Eiropā nav beigusies, bet tā mainās
ASV stratēģiskā klātbūtne Eiropā nav beigusies, taču tā mainās un daļēji kļuvusi par “maiņas monētu” attiecībās starp ASV, Ķīnu un Krieviju, šādu situācijas vērtējumu sniedza Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Ivars Ijabs (LA).
LETA
Politiķis atzīmēja, ka Eiropa jau kopš ASV prezidenta Baraka Obamas laikiem ir dzirdējusi no ASV aicinājumus vairāk iesaistīties pašai savas aizsardzības nodrošināšanā.
Pēc Ijaba paustā, ASV atbalsts lielā apmērā un uz mūžīgiem laikiem nekad nav bijis plānots.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka pašreizējā ASV administrācija atbalstu un vēsturiski spēcīgās alianses izmanto kā politisku kārti sarunās ar lielajiem ģeopolitiskajiem pretiniekiem – Ķīnu un Krieviju.
EP deputāta vērtējumā ASV prezidenta Donalda Trampa retorika bieži vien ir tikai retorika un viņa viedoklis var mainīties pēc pāris dienām.
Ijabs piefiksējis, ka Tramps nekad nav teicis, ka ASV pilnībā aizietu prom no Eiropas vai ka Eiropas drošība ASV neinteresē.
Tāpat arī ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss, kurš tiek uzskatīts par tipisku izolacionistu, pēdējā laikā ir mainījies un sacījis, ka ASV netaisās aiziet no Eiropas.
Runājot par Eiropas gatavību drošības izaicinājumiem, Ijabs norādīja, ka Eiropa no 2020. līdz 2025. gadam aizsardzības izdevumus ir palielinājusi par vairāk nekā 60%.
Taču vienlaikus ir aktuāls jautājums, ko var izdarīt Brisele un ko vajadzētu sagaidīt no dalībvalstīm.
Viņaprāt, Briselē ir pietiekami skaidrs uzstādījums, ka Eiropai jāspēj sevi aizsargāt un jānostiprina sava aizsardzības industrija, taču Ijabs nav pārliecināts, ka šāda izpratne ir visās dalībvalstīs.
Ijaba vērtējumā Latvijas interesēs ir domāt par šaurākiem sadarbības formātiem ar tuvākajiem partneriem reģionā – Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm, Poliju un, iespējams, arī Vāciju.
Viņš uzsvēra, ka ES pieļauj elastīgāku mazāku formātu veidošanu, tostarp domājot par dronu sienu un kopējām aizsardzības industrijas iniciatīvām.
Viņš norādīja, ka Brisele šādos formātos būtu izpalīdzīga, ja reģiona valstis darītu vairāk.
Pēc Ijaba paustā, jautājums ir, cik daudz iniciatīvas patlaban ir redzams no Latvijas puses, jo nevar sēdēt un gaidīt, ka kāds – amerikāņi vai citi sabiedrotie – atnāks un kaut ko atnesīs.
Viņš uzsvēra, ka Latvijai pašai jāiet ar priekšlikumiem par to, ko tā tieši vēlas.
