Saskaņā ar EP starpposma ziņojumu, kas pieņemts, 370 deputātiem balsojot “par”, 201 deputātam – “pret” un 84 deputātiem atturoties, 2028.-2034. gada ES budžetu vajadzētu noteikt 1,27% apmērā no ES nacionālā kopienākuma (NKI).

Turklāt “Next Generation EU” (NGEU) Atveseļošanas fonda parāda atmaksa būtu jāveic ārpus daudzgadu budžeta maksimālajiem apjomiem.

Deputāti ierosina budžeta palielinājumu par aptuveni 10% salīdzinājumā ar EK 2025. gada jūlija priekšlikumu.

Šo palielinājumu paredzēts vienmērīgi sadalīt pa trim budžeta pozīcijām, kas atbalsta ES prioritātes, izņemot administrāciju un aģentūras, un mazinātu inflācijas radīto spiedienu.

Tas nozīmē nominālo pieaugumu 175,11 miljardu eiro apmērā 2025. gada salīdzināmajās cenās jeb 197,30 miljardu eiro apmērā faktiskajās cenās salīdzinājumā ar EK priekšlikumu, neskaitot NGEU atmaksu.

Kopumā EP ierosina budžetu 1,78 triljonu eiro 2025. gada salīdzināmajās cenās jeb 2,01 triljona eiro pašreizējās cenās apmērā, lai finansētu ES politiskās prioritātes un stratēģiskos mērķus.

Deputāti uzsver, ka nākamajam ES ilgtermiņa budžetam arī turpmāk jābūt ieguldījumu instrumentam, kas atbalsta ES politiku, iedzīvotājus, reģionus, uzņēmumus un mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), vienlaikus nodrošinot ES pievienoto vērtību salīdzinājumā ar dalībvalstu izdevumiem.

Viņi iebilst pret jebkādu nacionalizēšanu, noraidot individualizētu pieeju un brīdinot, ka EK modelis “atsevišķs plāns katrai dalībvalstij” varētu vājināt ES politiku, mazināt pārredzamību un radīt konkurenci līdzekļu saņēmēju vidū.

Deputāti vēlas spēcīgu un pienācīgi finansētu politiku ar skaidri nodalītiem līdzekļiem tām politikas jomām, uz kurām attiecas dalībvalstu un reģionālo partnerību plāni, tostarp kopējai lauksaimniecības politikai un zivsaimniecības politikai, kā arī tālākajiem reģioniem, kohēzijas politikai, Eiropas Sociālajam fondam un iekšlietām.

Viņi arī uzsver, ka programmu plānošanā un īstenošanā būtu pilnībā jāiesaista reģionālās un vietējās iestādes.

EP atzinīgi vērtē EK priekšlikumu divkāršot finansējumu konkurētspējai, aizsardzībai, inovācijai, digitālās un zaļās pārkārtošanās pasākumiem, infrastruktūrai, veselībai, izglītībai un kultūrai.

Viņi prasa pastiprināt atbalstu galvenajām programmām, tostarp Eiropas Konkurētspējas fondam (EKF), pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa”, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam (EISI), “Erasmus+”, “AgoraEU”, ES civilās aizsardzības mehānismam, EKF paredzot līdzekļus programmai “ES – veselībai” un ar LIFE saistītām darbībām.

Deputāti atbalsta finansējuma palielināšanu ārējai darbībai, tomēr viņi uzskata, ka ierosinātais apjoms nav pietiekams, un prasa piešķirt vairāk līdzekļu paplašināšanai, attīstībai, Ukrainai sniegtajam atbalstam, daudzpusējai sadarbībai un humānajai palīdzībai.

EP deputāti uzsver, ka vienkāršošana nedrīkst apdraudēt pārredzamību, atbildības uzņemšanos vai demokrātisku pārraudzību.

Viņi brīdina, ka, ja tiks plaši izmantota pieeja piešķirt finansējumu, nebalstoties uz izmaksām, varētu būt grūti veikt pienācīgu revīziju.

Ziņojumā arī uzsvērts, ka ES līdzekļus var saņemt tikai tad, ja tiek ievērotas ES vērtības un tiesiskums.

Taču ir arī norādīts, ka jāizvairās sodīt galasaņēmējus par tiesiskuma pārkāpumiem, ko izdarījušas to valdības.

Deputāti atkārtoti apstiprina EP apņemšanos ieviest jaunus pašu resursus, lai atmaksātu NGEU parādu un finansētu budžetu.

Viņi atbalsta EK ierosināto “groza pieeju” un uzsver, ka nākamajā daudzgadu budžetā būtu jāpieņem jauni ieņēmumu avoti, kas katru gadu radītu aptuveni 60 miljardus eiro.

Ja daži priekšlikumi tiktu noraidīti, deputāti aicina apsvērt alternatīvas, tādas kā digitālo pakalpojumu nodeva, tiešsaistes azartspēļu nodeva, oglekļa ievedkorekcijas mehānisma (OIM) paplašināšana vai nodeva par kriptoaktīvu kapitāla pieaugumu.

EP ir sagatavojis nostāju attiecībā uz regulu, kas nosaka 2028.-2034. gada budžeta struktūru un galvenās summas.

Lai daudzgadu budžeta regulu apstiprinātu, ir vajadzīga parlamenta piekrišana.

Sarunas varēs sākties, tiklīdz dalībvalstis būs vienojušās par kopējo nostāju.

EP pērn maijā noteica savas prioritātes attiecībā uz ES budžetu laikposmam pēc 2027. gada.

EK 2025. gada jūlijā nāca klajā ar priekšlikumu par nākamo ES daudzgadu budžetu, kurā atbildīgie EP deputāti norādīja, ka tas nozīmē ieguldījumu iesaldēšanu reāllaikā, vienlaikus sedzot NGEU atmaksu.

Budžeta līdzekļus lielākoties piešķir uzņēmumiem, lauksaimniekiem, reģioniem un pilsoniskajai sabiedrībai, un aptuveni 6% budžeta tērē administrācijas izmaksām.