Viņš atgādināja par Vācijas un Nīderlandes izlūkdienestu publiskajiem brīdinājumiem, ka pēc trīs vai četriem gadiem Krievijas diktators Vladimirs Putins varētu būt gatavs agresijai.

Patlaban Rietumi saskaras ar provokācijām no Krievijas puses, piemēram, dronu ielidošanu, līdz ar to varam gaidīt, ka šādas provokācijas pieaugs.

Ņemot vērā šos riskus, ir ļoti strauji jāattīsta aizsardzības spējas un jābūt ļoti praktiskiem, piegādājot vajadzīgo, lai spētu sevi aizsargāt un atturēt jebkādu agresiju vai provokāciju, tostarp ir jāturpina un jāattīsta austrumu flanga sardzes (“Eastern Flank Watch”) un dronu sienas projekti, pauda Kubiļus.

Projekts “Eastern Flank Watch” ļoti vienkāršoti sevī ietver divas “sienas” vienlaikus.

Viena ir “zemes siena” jeb pretmobilitātes pasākumi uz zemes, lai ienaidnieka smagā tehnika nevarētu iekļūt mūsu teritorijā.

Otra ir “dronu siena”, proti, kā nepieļaut dronu provokācijas vai iebrukumu mūsu gaisa telpā.

Abas lietas jāattīsta kā ļoti svarīgi projekti, lai aizsargātu pierobežas valstis un visu Eiropu, norādīja komisārs.

Viņš nenoliedza, ka, apspriežot lielus projektus, viedokļi un vērtējumi atšķiras, jo tas ir dabiski, tāpēc ES gatava diskutēt un atrast labākos risinājumus, lai saprastu, kas tieši darāms.

Kubiļus arī norādīja, ka nesenās provokācijas ar droniem parādīja, ka neviena Eiropas valsts nav pilnībā pasargāta, turklāt Krievija var izmantot kuģus, tostarp “ēnu flotes” kuģus kā dronu palaišanas platformas.

Komisārs akcentēja, ka “dronu sienas” projektā ir jāņem vērā arī Ukrainas pieredze pretdronu darbības pasākumos, turklāt droni jāspēj iznīcināt izmaksu ziņā efektīvi, nevis ar miljonu eiro vērtām raķetēm pret droniem, kuru vērtība ir ap 10 000 eiro.

Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) piekrita komisāra paustajam, jo neviena Eiropas valsts nav tālu no Krievijas radītajiem provokācijas riskiem.

Sprūds akcentēja, ka tehnoloģijas jāattīsta daudzslāņainā sistēmā ar trim pīlāriem.

Pirmais pīlārs būtu dronu atklāšana ar radariem un sensoriem, otrkārt, jāveic pretpasākumi, un, treškārt, jāintegrē sauszemes un gaisa sistēmas.

Ministrs atgādināja, ka jūrā Latvija ir gatava turpināt visus pasākumus, kas saistīti ar pretdronu tehnoloģijām, turklāt Latvija ir vadošā valsts dronu koalīcijā Ukrainas atbalstam.