Gruzija, kas ilgu laiku bija viena no galvenajām kandidātēm uz pievienošanos ES, atrodas politiskajā krīzē kopš 2024. gadā notikušajām parlamenta vēlēšanām, kas, kā uzskata opozīcija, nebija godīgas, un opozīcijas partijas atteikušās atzīt jauno parlamenta sasaukumu un valdību.

Spriedze saasinājās pēc tam, kad valdība līdz 2028. gadam atlika sarunas ar Briseli par dalību ES.

Šis valdības lēmums izraisīja mēnešiem ilgus protestus, kam sekoja represijas pret demonstrantiem, opozīcijas pārstāvjiem, pilsoniskās sabiedrības grupām un neatkarīgajiem medijiem.

“Ja valdība uzbrūk savai tautai, apklusina žurnālistus un ierobežo brīvību, tam ir sekas,” paziņoja ES augstākā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa.

“Gruzijas tautai ir mūsu pilnīgs atbalsts, bet mūsu Savienībā nav vietas tiem, kas pārstāv represijas,” viņa piebilda.

Eiropas Komisija (EK) paziņoja, ka Gruzija ir apzināti pārkāpusi saistības, ko tā uzņēmās ar bezvīzu režīmu, tai skaitā saistības demokrātijas un pamattiesību jomās.

Brisele uzsvēra, ka Gruzijas varasiestāžu pārstāvjiem, dodoties uz ES oficiālos nolūkos, ir jāizmanto diplomātiskā vai dienesta pase, un brīdināja, ka tiem, kas mēģinās apiet bezvīzu ceļošanas apturēšanu, izmantojot citu dokumentu, var tikt piemērots ieceļošanas aizliegums.

ES 27 dalībvalstu apstiprinātā bezvīzu ceļošanas apturēšana stāsies spēkā šodien un ilgs 12 mēnešus.

“Vīzu režīma liberalizācija ir ļoti svarīga, lai veicinātu mobilitāti starp ES un partnervalstīm visā pasaulē,” norādīja EK prezidentes vietniece Henna Virkunena.

“Tie, kas neievēro pamattiesības, nedrīkstētu gūt labumu no šīs brīvības,” viņa piebilda.