ES Ārlietu padomē ministri diskutēs par Krievijas iesaldēto aktīvu radītās peļņas izmantošanu Ukrainas militārajam atbalstam
Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomē, kas 22. jūlijā norisināsies Briselē, ārlietu ministri diskutēs arī par Krievijas iesaldēto aktīvu radītās peļņas izmantošanu Ukrainas militārajam atbalstam, piektdien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Dace Melbārde (JV).
LETA
Viņa atzīmēja, ka ES Ārlietu padomē tiks skatīti divi galvenie jautājumi – Krievijas agresija pret Ukrainu, situācija Tuvajos Austrumos.
Runājot par Krievijas agresiju pret Ukrainu, plānots, ka ārlietu ministri koncentrēsies uz jautājumiem, kas saistīti ar militāro dimensiju, par Šveices Miera samita rezultātiem un turpmākajiem globālajiem centieniem rosināt miera procesu, spriedīs par nākamajiem soļiem, kā īstenot Miera samita rezultātus.
Iecerēts, ka sanāksmē videokonferences režīmā pievienosies arī Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.
Melbārde uzsvēra, ka otrs būtisks jautājums ir situācija Tuvajos Austrumos. Paredzēts, ka ārlietu ministri diskutēs par ilgtermiņa risinājumiem, dalīsies viedokļos par palestīniešu pašpārvaldes stiprināšanu un pārrunās arī saspīlējumu Izraēlas pierobežā ar Libānu un kā šo saspīlējumu mazināt, sadarbojoties ar reģiona pārstāvjiem.
Pēc ĀM parlamentārās sekretāres paustā, ES Ārlietu padomes laikā notiks neformālās ministru pusdienas, kuru laikā notiks viedokļu apmaiņa ar Eiropas Investīciju bankas prezidenti Nadju Kalvinjo par militāriem jautājumiem, piemēram, kā vairāk izmantot Eiropas Investīciju bankas līdzekļus Eiropas militārās industrijas stiprināšanai. Tāpat plānots, ka ministri diskutēs par digitālās diplomātijas lomu un tās izaicinājumiem.