Palestīniešu teroristiskā grupējuma “Hamās” sarīkotais 7. oktobra slaktiņš Izraēlā un plašā militārā operācija, ko Izraēla uzsāka teroristu likvidācijai Gazas joslā, ir izsaukusi bažas par plašāka konflikta izcelšanos Tuvo Austrumu reģionā.

Lai gan karadarbība atbīdījusi dibenplānā iespējamo ilgtermiņa risinājumu, ES amatpersonas joprojām uzstāj uz nepieciešamību beidzot vienoties par izraēlieši-palestīniešu konflikta galīgu atrisināšanu.

ES 27 dalībvalstu ministri pirmdien vispirms tikās ar Izraēlas ārlietu ministru Izraēlu Kacu, bet pēc tam atsevišķi – ar palestīniešu pašpārvaldes augstākā ranga diplomātu Rijādu al Maliki.

Sarunas ar ES kolēģim bija arī Ēģiptes, Jordānijas un Saūda Arābijas ārlietu ministriem.

Saskaņā ar Izraēlas sniegtajām ziņām, teroristu gūstā Gazas joslā joprojām atrodas 132 ķīlnieki, lai gan vismaz 27 no viņiem saskaņā ar aģentūras AFP aplēsēm varētu būt nogalināti.

Reaģējot uz 7. oktobra slaktiņu, Izraēla paudusi apņēmību iznīcināt “Hamās” un uzsākusi plašu militāro operāciju Gazas joslā.

Teroristu kontrolētās Gazas joslas varasiestādes apgalvo, ka karadarbības rezultātā Gazas joslā esot nogalināti vismaz 25 000 cilvēku, taču šie skaitļi, domājams, ir stipri pārspīlēti, ņemot vērā to dezinformāciju, ko līdz šim izplatījis “Hamās”.

Turklāt liela daļa no nogalinātajiem ir islāmistu grupējumu kaujinieki.

Jānorāda arī uz apstākli, ka ne visi bojāgājušie palestīnieši ir Izraēlas uguns upuri. Daudzus nogalina mērķi nesasniegušās raķetes, kuras teroristi raida uz Izraēlu.

Saņemtas arī ziņas par gadījumiem, kad

kaujinieki atklāj uguni uz civilpersonām, kas nevēlas pakļauties teroristu prasībām un pildīt dzīvā vairoga lomu.

Neskatoties uz to, ES augstākais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels paziņoja, ka “humanitārā situācija” Gazas joslā “nevar kļūt vairs sliktāka”, piebilstot, ka “mieru un stabilitāti nav iespējams nodibināt vienīgi ar militāriem līdzekļiem”.

“Kādi tad ir citi risinājumi, kas tiem (izraēliešiem) padomā? Piespiest palestīniešus aizvākties? Visus viņus nogalināt?” retoriski vaicāja Borels.

Tikmēr Kacs ignorēja žurnālistu jautājumus par divu valstu risinājuma nākotni, uzsverot, ka Izraēlai galvenais ir panākt ķīlnieku atbrīvošanu un gādāt par savu drošību.

Savukārt al Maliki paziņoja, ka ES esot jāpieprasa tūlītējs pamiers, un mudināja bloku apsvērt sankciju noteikšanu pret Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu, kurš “grauj izredzes uz divu valstu risinājumu”.

Taču ES dalībvalstu attieksmē pret karadarbību Tuvajos Austrumos nav vienprātības, un, piemēram, Vācija, kas stingri atbalsta Izraēlu, atsakās pieprasīt tūlītēju uguns pārtraukšanu, par ko iestājas tādas valstis kā Īrija un Spānija.

Taču blokā valda vispārējs atbalsts tā dēvētajam divu valstu risinājumam.

“Divu valstu risinājums ir vienīgais risinājums, un pat tie, kas neko negrib par to dzirdēt, nav pagaidām piedāvājuši nevienu citu alternatīvu,”

izteicās Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka.

Borels izplatījis priekšlikumus, kas, viņa vārdiem izsakoties, satur “visaptverošu pieeju” miera panākšanai, iesaistot starptautisko sabiedrību un sarīkojot konferenci, kas izstrādātu plānu, ko uzspiestu gan izraēliešiem, gan palestīniešiem.

Dokumentā teikts, ka starptautiskajai sabiedrībai pēc tam “jāizklāsta, kādas sekas [katru no pusēm] sagaida miera plāna pieņemšanas vai nepieņemšanas gadījumā”.

Savukārt Jordānijas ārlietu ministrs Aimans Safadi paziņoja, ka Izraēla, turpinot darbības, kas apdraud divu valstu risinājumu, nolemj reģionu jauniem konfliktiem un jauniem kariem.

Viņš piebilda, ka “visa pasaule” uzstāj uz divu valstu risinājumu kā vienīgo izeju no situācijas un ka tā puse, kas pret to iestājas esot saucama pie atbildības.