Jaunais projekts arī ietver pasākumus korupcijas novēršanai un noteikumus efektīvākai izmeklēšanai un tiesiskajai vajāšanai.

ES dalībvalstu likumi pirmoreiz vienveidīgi definēs, kas ir korupcija un kādiem jābūt sodiem par to, paziņoja ES Padome pēc sarunām ar Eiropas Parlamentu.

Visā ES teritorijā kukuļošana valsts un privātajos sektoros, līdzekļu piesavināšanās un tiesvedības traucēšana tiks uzskatīta par noziedzīgu korupciju. Nākotnē būs paredzēti arī vienoti standarti uzvedībai valsts amatā.

Jaunie noteikumi arī konkretizēs, kā valstīm jāsoda par likumpārkāpumiem, kas saistīti ar korupciju. Pārkāpējiem draudēs vismaz trīs līdz piecu gadu cietumsods atkarībā no pārkāpuma. Būs arī vienveidīgi noteikumi par to, kā korupcijā vainīgās amatpersonas zaudē amatu.

Lai novērstu korupcijas noziegumus, katra ES valsts izveidos pretkorupcijas centru. Dalībvalstīs arī noteiks, kuras profesijas un nozares ir īpaši ietekmējusi korupcija.

Eiroparlamenta deputāts no Vācijas Zaļo partijas Daniels Freinds sacīja, ka ES ar jaunajiem noteikumiem neļaus atsevišķām dalībvalstīm vienkārši piešķirt imunitāti pret kriminālvajāšanu zināmu pārkāpumu gadījumā. “Tieši tas jau ir noticis, piemēram, Itālijā un Ungārijā,” teica deputāts.

Viņš gan atzina par zaudētu iespēju to, ka dalībvalstis nebija gatavas nākotnē izpaust savu korupcijas gadījumu skaitu.

Eiropas Komisija 2023. gada maijā izteica priekšlikumus par vienveidīgu ES mēroga pieeju korupcijas apkarošanai. Vienošanās vēl ir oficiāli jāapstiprina Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm ES Padomē.