Iecerēts, ka turpmāk Krievijas pilsoņiem tiks izsniegtas tikai vienreizējās ieceļošanas vīzas ar dažiem izņēmumiem humānu apsvērumu dēļ. Izņēmumi būs arī personas, kam ir ES pilsonība.

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā ES jau apgrūtināja un sadārdzināja vīzu saņemšanu Krievijas pilsoņiem, apturot vīzu režīma atvieglošanas nolīgumu ar Maskavu.

Dažas ES dalībvalstis, piemēram, Baltijas valstis, ir gājušas vēl tālāk, pilnībā aizliedzot vai stingri ierobežojot Krievijas pilsoņu ieceļošanu to teritorijā.

Tomēr vīzu izsniegšana joprojām ir valstu kompetencē, un tas nozīmē, ka, lai gan Eiropas Komisija (EK) var apgrūtināt šo procesu, tā nevar noteikt pilnīgu un visaptverošu aizliegumu Krievijas pilsoņiem ieceļot ES.

Saskaņā ar EK datiem 2024. gadā vairāk nekā pusmiljons Krievijas pilsoņu saņēma Šengenas vīzas, kas ir krietni vairāk nekā 2023. gadā, lai gan tas joprojām ir mazāk nekā pirms kara.

Piemēram, 2019. gadā Krievijas pilsoņiem tika izsniegti vairāk nekā četri miljoni vīzu. Ungārija, Francija, Spānija un Itālija joprojām diezgan brīvi piešķir tūristu vīzas Krievijas pilsoņiem.

Sagaidāms, ka jaunie, stingrākie noteikumi tiks oficiāli pieņemti un ieviesti jau šonedēļ, ziņo “Politico”.

ES plāno arī ierobežot Krievijas diplomātu pārvietošanos blokā, pieprasot viņiem iepriekš informēt valstis, ja viņi ceļo pa Šengenas zonu.

Nākamajā mēnesī EK arī gatavojas iepazīstināt ar savu jauno vīzu stratēģiju, kurā būs izklāstīti kopīgi ieteikumi, tostarp aicinājums dalībvalstīm efektīvāk izmantot vīzu politiku pret naidīgām valstīm un piemērot stingrākus kritērijus Krievijas pilsoņiem.