“Mums ir nopietnas šaubas par vairākiem elementiem Miera padomes statūtos, kas attiecas uz tās kompetenci, pārvaldību un atbilstību ANO Hartai,” sacīja Košta pēc Eiropadomes ārkārtas samita Briselē.

“Mēs esam gatavi strādāt kopā ar ASV pie visaptveroša Miera plāna Gazai ieviešanas, Miera padomei pildot savu misiju kā pagaidu administrācijai,” teica Košta.

Tramps ceturtdien ceremonijā Davosā, kur notiek Pasaules ekonomikas forums, oficiāli izveidoja Miera padomi, parakstot tās dibināšanas dokumentu.

ASV prezidents pats ir padomes priekšsēdētājs.

Valstis, kas iemaksā miljardu ASV dolāru, var iegūt pastāvīgu dalību, bet citām valstīm būs trīs gadu pilnvaru termiņš.

Pilns dalībvalstu saraksts vēl nav publiskots.

Tramps sākotnēji iecerēja šo padomi kā struktūru, kas pārraudzītu Gazas joslas atjaunošanu.

Kopš tā laika viņš ir ierosinājis, ka šo struktūru varētu paplašināt, lai tā varētu risināt konfliktus un krīzes visā pasaulē, un, kad viņam trešdien Davosā jautāja, vai tā varētu aizstāt ANO, viņš atbildēja apstiprinoši.

Diplomāti, kas iepazinušies ar padomes statūtiem, ziņu aģentūrai DPA norādīja, ka tā ir neslēpts izaicinājums ANO.

Spānijas premjerministrs Pedro Sančess pēc samita pateica reportieriem, ka viņa valsts ir noraidījusi uzaicinājumu piedalīties Miera padomē.

Francija paziņoja, ka Miera padomes statūti ir “nesavienojami” ar Francijas starptautiskajām saistībām, sevišķi ar tās dalību ANO.

Daudzas ASV Rietumu sabiedrotās kritizējušas Krievijas un Baltkrievijas uzaicināšanu pievienoties Miera padomei, uzskatot, ka neviens uzticams miera forums nevar ietvert Krieviju, kas ved asiņainu karu pret Ukrainu.