Sanāksmē pārrunās KLP pēc 2027. gada plānoto platībatkarīgo maksājumu atbalstu un riskus nodrošinājumam ar pārtiku. Padomes sanāksmē Latviju pārstāvēs ZM valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš.

ZM informē, ka šī būs otrā diskusija par KLP pēc 2027. gada. Diskusijā galveno uzmanību pievērsīs pārtikas nodrošinājumam un tam, kā KLP platībatkarīgo maksājumu mērķtiecīga izmantošana var stiprināt nodrošinātību.

Ņemot vērā lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības stratēģisko nozīmi, lauksaimniecības produktu rezervju izveidei var būt svarīga nozīme pārtikas nodrošinājuma risku mazināšanā, uzsver ZM.

Savukārt lauksaimniecības un pārtikas rezervju veidošana ir tieši atkarīga no finansējuma pieejamības.

Tādēļ sanāksmē Latvija atkārtoti aicinās nesamazināt KLP atbalstu vai saglabāt to vismaz pašreizējā līmenī.

Tāpat papildus platībatkarīgajam atbalstam KLP investīciju atbalsts ir jānodrošina ikvienam, tostarp pārtikas pārstrādes sektoram, kas ir daļa no pārtikas piegādes ķēdes, jo atbalsts ir nozīmīgs kvalitatīvas pārtikas ražošanai, paredz Latvijas pozīcija.

Sanāksmē arī apmainīsies viedokļiem par nozvejas kvotām 2026. gadam un atsevišķiem krājumiem arī 2027. un 2028. gadam ES ūdeņos un ES kuģiem ūdeņos, kas nav ES jurisdikcijā.

Pašlaik vēl turpinās sarunas par daudziem krājumiem, tāpēc plānotās nozvejas kvotas nav publiskotas par visiem zvejas krājumiem. Vienoties par nozvejas kvotām plānots ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes decembra sanāksmē, informē ZM.

Jau ziņots, ka valdības apstiprinātajā Latvijas nacionālajā pozīcijā teikts, ka KLP finansējums jāpalielina vai jāsaglabā esošajā apmērā.

Latvijas pozīcijā teikts, ka KLP atbalsts ir ļoti nozīmīgs ES nodrošinātībai ar pārtiku un lauksaimniecības produktu rezervēm, tāpēc, ņemot vērā lauksaimniecības nozares un pārtikas ražošanas stratēģiskumu, KLP finansējums ir jāpalielina vai jāsaglabā vismaz esošā plānošanas perioda (2021.-2027. gads) apmērā.

Tāpat Latvija uzsver nepieciešamību pabeigt līdzšinējo tiešo maksājumu izlīdzināšanas procesu starp dalībvalstīm, lai panāktu vienlīdzīgus konkurences apstākļus pārtikas nodrošināšanā un taisnīgu atbalsta sadali visā ES.

Latvijas nacionālajā pozīcijā teikts, ka platību maksājumi, kurus paredzēts saglabāt arī par zemes uzturēšanu, nevis tikai par aktīvu pārtikas ražošanu, nodrošina tikai daļēju ieguldījumu pārtikas drošības stiprināšanā. Šāda pieeja neveicina ražošanas kapacitātes saglabāšanu, kas ir būtiska ilgtermiņa pārtikas nodrošinājumam.

Papildus tam, nosakot obligātu pakāpenisku atbalsta samazinājuma piemērošanu (degresivitāti) un atbalsta griestus, tiek ierobežotas saimniecības, kas sniedz vislielāko ieguldījumu pārtikas nodrošinājuma mērķu sasniegšanā.

Tā tiek radīti papildu ierobežojumi ražojošajiem lauksaimniekiem, vājinot to spēju stabili un pietiekami ražot pārtiku, jo ienākumu atbalsts vairs neturpina funkcionēt kā drošības tīkls, teikts Latvijas pozīcijā.

Latvija novērtē priekšlikumu dot iespēju piešķirt saistīto ienākumu atbalstu lauksaimniecības produktu ražotājiem konkrētās nozarēs vai produktu grupās, kas saskaras ar grūtībām un ir nozīmīgas sociālekonomisku vai vides apsvērumu dēļ.

Šāda pieeja var veicināt mērķtiecīgāku atbalsta sniegšanu, stiprinot ražošanas ilgtspēju un reģionālo attīstību.

Kvalitatīvai pārtikas ražošanai ļoti būtisks atbalsta instruments ir arī investīcijas, tostarp pārstrādei.

Latvija uzskata, ka KLP regulas investīciju atbalstam ir jābūt pieejamam ikvienam, kas piedalās pārtikas ražošanas ķēdē, tostarp pārstrādei, lai palielinātu vietējās lauksaimniecības produkcijas pievienoto vērtību un stiprinātu lauksaimniecības produktu pārstrādi, tam atvēlot papildu KLP finansējumu.