“Dots jauns impulss miera sarunām,” ES un Āfrikas Savienības samita kuluāros Angolā žurnālistiem norādīja Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta.

“Lai gan atlicis veicamais darbs, tagad ir stiprs pamats tālākai virzībai,” savukārt izteicās Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

Košta piebilda, ka svētdien Ženēvā notikušās sarunas starp ASV, Ukrainas un Eiropas pārstāvjiem nesušas progresu vairākos jautājumos. “Dažas problēmas vēl jāatrisina, taču virziens ir pozitīvs,” uzsvēra Eiropadomes priekšsēdētājs.

Viņš norādīja, ka tādi jautājumi kā sankcijas, kam pakļauta Krievija, ES paplašināšanās vai Krievijas iesaldētie līdzekļi prasa pilnīgu ES iesaisti lēmumu pieņemšanā.

Arī fon der Leiena atzina, ka Ženēvā panākts “labs progress”. Viņa uzsvēra, ka tālākai virzībai nepieciešams ievērot tādus pamatprincipus kā Ukrainas teritoriālā nedalāmība un suverenitāte, piebilstot, ka vienīgi Ukraina kā suverēna valsts var pieņemt lēmumus par saviem bruņotajiem spēkiem.

EK prezidente arī pavēstīja, ka otrdien videokonferences formātā paredzētas sarunas ar tā dēvēto labās gribas koalīciju, kurā apvienojušās aptuveni 30 valstis, kas ir gatavas aktīvi atbalstīt Ukrainu tās cīņā pret Krievijas agresiju.

Abi ES līderi arī apliecināja, ka bloks turpinās atbalstīt Ukrainu gan diplomātiski, gan militāri, gan finansiāli.

Fon der Leiena uzsvēra, ka to prasa visa kontinenta drošība.