ES līderi samitā Briselē apliecina atbalstu Zelenskim
Eiropas Savienības (ES) augstākās amatpersonas piektdien samitā Briselē apliecinājušas atbalstu Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim, kuram kritiskus izteikumus pēdējā laikā veltījis ASV prezidents Donalds Tramps.
LETA
“Jūs varat uz mums paļauties,” runājot ar žurnālistiem, paziņoja Eiropadomes prezidents Antoniu Košta, stāvot līdzās Zelenskim un Eiropas Komisijas (EK) prezidentei Urzulai fon der Leienai.
Tramps kritizējis Zelenski par Ukrainas uzbrukumiem Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, apgalvojot, ka tādēļ pasaulē kāpušas degvielas cenas, kā arī aicinājis nomainīt Ukrainas prezidentu.
Degvielas un naftas cenas kāpušas kopš ASV februāra beigās sāka karu pret Irānu, kas noveda pie naftas tranzītā svarīgā Hormuza šauruma bloķēšanas.
Aģentūra “Reuters”, atsaucoties uz ASV amatpersonu, šonedēļ ziņoja, ka Trampa administrācija apsver iespēju mīkstināt sankcijas “ēnu flotes” kuģiem, kas pārvadājuši naftu un naftas produktus no tādām valstīm kā Krievija, Irāna un Venecuēla.
Tramps jau ir atcēlis sankcijas Krievijas dīzeļdegvielai līdz 7. aprīlim.
“Šis nav īstais laiks atvieglot sankcijas Krievijai. Tagad ir laiks palielināt mūsu atbalstu [Ukrainai], palielināt mūsu spiedienu [uz Krieviju],” uzsvēra Košta.
Tramps svētdien vienpusēji pasludināja enerģētikas pamieru starp Krieviju un Ukrainu. Kā norādījis Zelenskis, Ukraina trīs dienas negribīgi pakļāvās Trampa prasībai, pat ja Krievija turpināja uzbrukt Ukrainas enerģētikas objektiem.
“Protams, mēs atbalstījām prezidenta Trampa enerģētikas pamieru, bet esam redzējuši, ka Krievija to neievēroja ne mirkli,” norādīja Leiena, piebilstot, ka Krievija tā vietā, lai ievērotu pamieru, pastiprināja uzbrukumus. EK prezidente aicināja ES sākt darbu pie jaunas sankciju paketes Krievijai.
Zelenskis, kurš ieradies Briselē uz ES samitu, pauda pateicību ES līderiem par viņu atbalstu.
Saskaņā ar Kijivas sniegto informāciju ASV ir arī samazinājušas Ukrainai pieejamos izlūkošanas datus un ierobežojušas satelīta interneta pakalpojumu “Starlink”.
ES līderi plāno sākt diskusijas par papildu atbalstu Ukrainai turpmākajos gados.
Pagājušajā gadā ES izveidoja atbalsta aizdevumu Kijivai 90 miljardu eiro apmērā 2026. un 2027. gadam. Lai gan Ukrainas šī gada budžets ir pilnībā nodrošināts ar finansējumu, Kijiva brīdinājusi par ievērojamu finansējuma trūkumu 2027. gadā.
Ukrainas finanšu ministrs Serhijs Marčenko pagājušajā mēnesī paziņoja, ka valstij trūkst 32,6 miljardu ASV dolāru ekonomikas atbalstam un 45 miljardu ASV dolāru aizsardzības atbalstam.
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs ceturtdien pirms sarunām ar citiem ES līderiem norādīja, ka Eiropai būs jāpalielina finansiālais atbalsts Ukrainai.