Domstarpības radušās saistībā ar plāniem ierobežot sintētiskā kaučuka, kas pamatā tiek izmantots riepu ražošanā, izvešanu no Krievijas.

Itālija, Vācija un virkne citu valstu skeptiski izturējušās pret ieceri aizliegt šīs izejvielas importu no Krievijas, bet Polija atbalstījusi.

Sintētiskā kaučuka vērtība, kas var tikt pakļauts sankcijām, ir 700 miljoni dolāru gadā, liecina “Politico” aplēses.

ES plāno pieņemt kārtējo, jau desmito, sankciju paketi līdz Krievijas pret Ukrainu izvērstā kara pirmajai gadadienai.

Vēl ir laiks, lai pabeigtu darbu pie ierobežojošo pasākumu izstrādes un tos saskaņotu, norāda izdevums.

Atbilstoši aģentūras “Bloomberg” informācijai, kārtējā sankciju paketē tiks iekļauti ierobežojoši pasākumi pret bankām “Tinkoff”, “Alfa-bank” un “Rosbank”.

ES grasās paplašināt sankcijas pret Krievijas fiziskajām un juridiskajām personām, noteikt tirdzniecības ierobežojumus attiecībā uz izejvielām un precēm, kas tikt izmantotas militārajā rūpniecībā, arī retzemju metāliem un elektroniku.

Atbilstoši “Politico” ziņām ES grasās stingrākas padarīt prasības aviokompānijām, kas veic neregulārus lidojumus uz Krieviju un no tās, lai izslēgtu sankciju apiešanas iespējas.

Savukārt izdevums “EUobserver” vēsta, ka jaunās sankciju paketes ietvaros, iespējams, tiks ierobežots santehnikas preču eksports uz Krieviju.

Kā ziņots, Eiropas Komisija (EK) trešdien ierosināja noteikt jaunas sankcijas Krievijai, kas liegs piegādāt Krievijai preces 11 miljardu eiro apmērā, kā arī vērsties pret Irānas dronu ražotājiem.

Kā sacīja EK prezidente Urzula fon der Leiena, viņa cer, ka valstis vienosies par jaunu sankciju paketi, kas tiktu īstenota saskaņā ar G7 valstīm.

“Mēs vēršamies pret daudzām industriālām precēm, kas ir nepieciešamas Krievijai un ko tā nevar iegūt ar trešo valstu starpniecību,” pavēstīja EK prezidente, norādot, ka runa ir par “vitāli svarīgām precēm, tādām kā elektronika, specializētie transporta līdzekļi, mašīnu daļas, kravas auto rezerves daļas un reaktīvo lidmašīnu dzinēji”.

Brisele vēlas eksporta kontroli attiecībā uz vēl 47 elektronikas komponentēm, “kas var tikt izmantotas Krievijas bruņojuma sistēmās, ieskaitot dronus, raķetes un helikopterus”.

Kopš Krievija pērn februārī sāka pilna mēroga karu pret Ukrainu, ES Maskavai noteikusi deviņas bezprecedenta sankciju kārtas.

Tās vērstas pret svarīgākajām Krievijas eksporta jomām, tādām kā nafta, šādi cenšoties mazināt Maskavas ienākumus, kas tiek tērēti karam.

Tomēr bloka diplomāti atzīst, ka sāk trūkt jaunu jomu, pret ko vērsties jaunu sankciju ietvaros.

Kā izteicās ES augstākais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels, jaunajām sankcijām tiek pakļauti vēl teju 100 fiziskās personas un organizācijas, kam tiks iesaldēti aktīvi un noteikts vīzu aizliegums.

Sankcijām būs pakļauti tie, kas ir “atbildīgi par militārām aktivitātēm, politiskiem lēmumiem, propagandu un dezinformāciju”, viņš sacīja.

“Mēs vēršamies pret tiem, kas ir iesaistīti cilvēku nolaupīšanā, deportācijās un ukraiņu bērnu piespiedu adopcijā uz Krieviju, kā arī tiem, kas atbalsta Ukrainas resursu izlaupīšanu,” norādīja Borels.