Šīs nodevas papildinās pašreizējo 10% tarifu no Ķīnas importētajiem elektriskajiem transportlīdzekļiem.

Lēmums stāsies spēkā pēc tā publicēšanas ES oficiālajā vēstnesī trešdien. Papildu tarifi stāsies spēkā no ceturtdienas.

Eiropas Komisijas (EK) veiktajā izmeklēšanā tika konstatēts, ka Ķīnas valsts subsīdijas rada negodīgu konkurenci Eiropas autoražotājiem.

Jaunie tarifi būs spēkā piecus gadus.

Dažādu ražotāju produkcijai likmes atšķirsies.

Jaunie tarifi attieksies arī uz ārvalstu koncernu Ķīnā ražotajiem elektroauto, Piemēram, “Tesla” Ķīnā ražotajiem elektriskajiem transportlīdzekļiem tiks piemērots 7,8% tarifs.

Ķīnas autobūves gigantam “Geely”, kas ir viens no valsts lielākajiem elektrisko transportlīdzekļu ražotājiem, tiks piemērots papildu tarifs 18,8% apmērā.

Jaunos tarifus neatbalsta vairākas ES dalībvalstis, to vidū Vācija un Ungārija. Taču oktobra sākumā notikušajā balsojumā  neizdevās tos bloķēt, jo tam būtu vajadzīgas vismaz 15 valstis, kas pārstāv 65% bloka iedzīvotāju.

Vairāki  Eiropas lielie autoražotāji, tostarp Vācijas “Volkswagen”, ir kritizējuši EK pieeju un mudinājuši Briseli atrisināt šo jautājumu sarunu ceļā.

Sarunas starp abām pusēm turpinās, un tarifus var atcelt, ja tiks panākta vienošanās, taču Ķīnas un ES amatpersonas ir norādījušas, ka pašlaik abu pušu pozīcijās ir lielas atšķirības.

Atbildot uz gaidāmo papildu nodevu noteikšanu elektroauto importam,. Ķīna 8.oktobrī paziņoja, ka tā piemēros pagaidu tarifus no ES importētajam brendijam un konjakam.

Pekina ir arī sākusi pārbaudes par ES subsīdijām dažiem Ķīnā importētiem piena un cūkgaļas produktiem.

Tirdzniecības saspīlējums starp Ķīnu un ES neaprobežojas tikai ar elektriskajiem automobiļiem, jo Brisele izmeklē arī Ķīnas subsīdijas saules paneļiem un vēja turbīnām.

ES nav vienīgā, kas piemēro augstus tarifus Ķīnas elektriskajiem automobiļiem.

Kanāda un ASV pēdējos mēnešos ir noteikušas daudz augstākus tarifus 100% apmērā Ķīnas elektromobiļu importam.