ES pagarina sankcijas pret vairāk nekā 2500 personām un organizācijām Krievijā
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis piektdien vienojušās pagarināt sankcijas pret vairāk nekā 2500 personām un organizācijām, kas saistītas ar Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā.
LETA
Vienošanās par šo sankciju pagarināšanu vēl uz sešiem mēnešiem tika panākta pēc tam, kad Ungārija un Slovākija atcēla prasības izslēgt no ES sankcijām pakļauto personu saraksta sešus krievu oligarhus.
“Mēs tikko pagarinājām sankcijas pret Krieviju,” platformā “X” piektdien norādīja ES augstākā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa.
Sankcijas bija jāpagarina ar visu bloka 27 dalībvalstu atbalstu līdz 15.septembrim, pretējā gadījumā tās zaudētu spēku.
Kallasa piektdien arī norādīja, ka Brisele šobrīd strādā pie jaunas sankciju paketes, kurā “tiek izskatīti papildu ierobežojumi Krievijas naftas pārdošanai, “ēnu flotes” tankkuģiem un bankām.”
“Mēs turpinām atņemt naudu [Krievijas diktatora Vladimira] Putina karam,” platformā “X” raksta Kallasa.
Ārlietu ministrijā aģentūru LETA informēja, ka sankcijas pagarinātas līdz 2026.gada 15.martam.
Sankciju sarakstā kopumā saglabāti 2529 subjekti – 1894 fiziskas un 635 juridiskas personas.
Pēc ministrijā sniegtās informācijas, virkne ES sankcijām pakļauto personu ir pakļautas arī citu valstu sankcijām, tostarp ASV, Kanādas, Ukrainas, Apvienotās Karalistes, Šveices, Austrālijas un Jaunzēlandes.