Pērn rudenī pēc nacionālās izmeklēšanas Igaunija pirmo reizi nosauca konkrētus atbildīgos par kiberuzbrukumiem pret valsti – GRU darbiniekus Juriju Deņisovu, Nikolaju Korčaginu un Vitāliju Ševčenko. Igaunija viņus izsludināja starptautiskā meklēšanā.

Kopā ar sabiedrotajiem un partneriem, piemēram, ASV, Ukrainu, Vāciju, Latviju, Nīderlandi, Latviju un Čehiju, tika publicēts tehnisks ieteikums, lai brīdinātu par šīs grupas ļaunprātīgajām kiberoperācijām.

GRU vienība, kas maskēta kā karaspēka daļa numur 29155, vēršas pret ES, NATO un citu valstu valdības struktūrām, kā arī kritisko infrastruktūru, lai traucētu atbalstu Ukrainai.

Tagad saskaņā ar kibersankciju režīmu ES noteica bloka mēroga ierobežojošus pasākumus minētajiem GRU darbiniekiem.

ES Ārlietu padomes sanāksmē Briselē pirmdien Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna sacīja, ka Krievija ar hibrīddarbībām mēģina graut Rietumvalstu vienotību, sēt sabiedrībā bailes un haosu.

“Viens no agresora instrumentiem ir kiberuzbrukumi mūsdienīgām valstīm, arī Igaunijai, kur liela daļa pakalpojumu ir digitāli,” teica Cahkna, piebilstot, ka “mēs neesam akli un varam saskatīt šo modeli”.

Cahkna piebilda, ka Igaunija sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem turpinās strādāt, lai uzturētu drošību un vērtības. Igaunija arī iestājas par to, lai visas valstis ievērotu starptautiskās tiesības kibertelpā, pauda ārlietu ministrs.

2019.gada maijā ES izveidoja sankciju sistēmu jeb tā dēvēto kibersankciju režīmu, kas ļauj ES piemērot mērķtiecīgus ierobežojošus pasākumus, lai novērstu un reaģētu uz kiberuzbrukumiem, ja tie rada ārējus draudus ES vai tās dalībvalstīm.

Sankciju režīms attiecas uz kiberuzbrukumiem, kuriem ir būtiska ietekme un kuri nāk no valstīm ārpus ES; kuros tiek izmantota infrastruktūra, kas atrodas ārpus ES; kurus veic personas vai organizācijas, kas darbojas ārpus ES; vai kuri tiek veikti ar tādu personu atbalstu, kas darbojas ārpus ES.

Ierobežojošie pasākumi ietver aizliegumu ceļot uz ES un fizisko vai juridisko personu līdzekļu iesaldēšanu.