Kā aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā, ekstrēmi klimatiskie apstākļi, temperatūras un jūras līmeņa kāpums, pārtuksnešošanās, ūdens trūkums, draudi biodaudzveidībai, vides piesārņojums un kontaminācija apdraud visas cilvēces veselību un labbūtību un var izraisīt lielāku piespiedu pārvietošanos, migrācijas plūsmas, pandēmijas, sociālos nemierus, nestabilitāti un pat konfliktus.

Arī Eiropas bruņotie spēki klimata pārmaiņu dēļ saskaras ar mainīgiem un sarežģītiem darbības apstākļiem. Jaunie draudi jau ir pamudinājuši sabiedrotos un partnerus atjaunināt savas rīcībpolitikas.

Kopīgajā paziņojumā ir piedāvāta jauna perspektīva un izveidots ES satvars, kā risināt šīs problēmas, kas skar sabiedrību un drošības operācijas. Tikpat būtiski ir arī neatpalikt aizvien sīvākā ģeopolitiskā konkurencē par resursiem un tehnoloģijām, kas vajadzīgi zaļās pārkārtošanās īstenošanai.

Ar kopīgo paziņojumu ES tiecas klimata, miera un drošības kopsakaru labāk integrēt ES ārpolitikā, veicot virkni konkrētu darbību, kas pilnvērtīgi aptver visus datus, rīcībpolitikas, misijas, aizsardzību un sadarbību ar trešām partnervalstīm, lai nodrošinātu, ka ietekme tiek ņemta vērā visos ārpolitikas veidošanas, plānošanas un operāciju līmeņos.

Tajā izklāstīts ES plāns, kā blokam un tās partnervalstīm kļūt noturīgākām un drošākām, saasinoties klimata krīzei, un uzlabota saikne starp dažādām rīcībpolitikām, lai nodrošinātu, ka ārējā darbība un spējas ir piemērotas šo problēmu risināšanai, klāsta EK.

Kopīgajā paziņojumā ir izvirzītas četras galvenās prioritātes: stiprināt plānošanu, lēmumu pieņemšanu un īstenošanu, izmantojot uzticamu un pieejamu uz pierādījumiem balstītu klimata un drošības kopsakara analīzi, reakciju uz klimata un drošības izaicinājumiem realizēt ES ārējā darbībā, cita starpā klimata un drošības kopsakaru integrējot reģionālā un valsts līmeņa konfliktu analīzē.

Tāpat prioritāte ir pastiprināt dalībvalstu civilo un militāro operāciju un infrastruktūras klimatadaptācijas un klimatmitigācijas pasākumus, lai samazinātu izmaksas un oglekļa pēdu, tomēr nemazinot operacionālās spējas, nostiprināt starptautiskās partnerības daudzpusējos forumos un ar tādiem partneriem kā NATO saskaņā ar ES klimata pārmaiņu un vides dienaskārtību.

Lai šīs prioritātes īstenotu, ES veiks aptuveni 30 darbības, cita starpā ES Satelītcentrā izveidos klimata un vides drošības datu un analīzes mezglu, ES kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misijās un operācijās iecels konsultantus vides jautājumos, valstu un ES līmenī izveidos apmācības platformas, piemēram, ES Klimata, drošības un aizsardzības apmācības platformu, rūpīgi izanalizēs un izpētīs saistītas rīcībpolitikas un darbības, it sevišķi neaizsargātos ģeogrāfiskajos apgabalos, piemēram, Sāhelā vai Arktikā.

Kopīgajā paziņojumā lietotais jēdziens “klimata un drošības kopsakars” aptver gan klimata pārmaiņu, gan vides degradācijas – arī biodaudzveidības zuduma un piesārņojuma – ietekmi uz mieru, drošību un aizsardzību.

Klimata pārmaiņas un vides degradācija ir savstarpēji cieši saistītas un viena otru saasina, un tās jau tagad ietekmē pārtikas ražošanas drošību, samazinot svarīgu kultūraugu, piemēram, kukurūzas, rīsu un kviešu, ražību un palielina risku, ka lielas ražotājvalstis vienlaikus piedzīvos sliktu ražu.

Savukārt ilgtnespējīga pārtikas ražošana veicina vides degradāciju un ūdens trūkumu. Tiek lēsts, ka 2050. gada perspektīvā vairāk nekā miljardam cilvēku trūks pietiekamas piekļuves ūdenim, augsnes degradācija varētu būt pieaugusi līdz 90%, savukārt pieprasījums pēc pārtikas varētu būt palielinājies par 60%.

Klimata un vides faktoru izraisītu nestabilitāti un resursu trūkumu savā labā var aktīvi izmantot bruņoti grupējumi un organizētās noziedzības tīkli, korumpēti vai autoritāri režīmi un citas puses, cita starpā arī pastrādājot noziegumus pret vidi, un tie tā rīkojas jau tagad.

Pret vidi vērsti noziegumi jau ir kļuvuši par ceturto lielāko globālās noziedzības nozari, turklāt kaitniecības apmēri aizvien pieaug, tā vēl saasinot vides krīzi, arī ilgtnespējīgas dabas resursu ekspluatēšanas ceļā.

Eiropas bruņotajiem spēkiem ir reāli jāsamazina savas siltumnīcefekta gāzu emisijas un atkarība no fosilajām degvielām, vienlaikus pakāpeniski apgūstot zaļo enerģiju, tomēr tas nedrīkst notikt uz operacionālo spēju un ar aizsardzību saistītās kritiskās infrastruktūras noturības rēķina.

ES daudzus gadus ir klimata pārmaiņu problēmas risināšanas avangardā, šai problēmai pievēršoties gan kopumā, gan tai pievēršoties kā apdraudējumu vairotājai un to skatot kopsakarā ar ES krīžu pārvarēšanu un Eiropas aizsardzību. Šis kopīgais paziņojums ir atbilde uz ES Padomes 2023. gada marta secinājumiem par klimata un enerģētikas diplomātiju, kuros aicināts klimata, miera un drošības kopsakaru pilnīgāk integrēt ES ārpolitikā.