Likumprojekts paredz, ka organizācijām, kas saņem ārvalstu finansējumu, jāreģistrējas kā “ārvalstu aģentiem”.

Pērn pēc masu protestiem likumprojekta virzība tika apturēta.

“Es iebilstu jebkādiem Gruzijas valdības centieniem no jauna virzīt likumprojektu par ārvalstu aģentiem vai ārvalstu ietekmi,” ceturtdien Briselē pēc NATO ārlietu ministru sanāksmes, atbildot uz žurnālistu jautājumu, sacīja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Plāns ir “‘pretrunā ar centieniem Gruzijā stiprināt demokrātiskās institūcijas”, norādīja alianses vadītājs.

“Gruzijai vajadzētu strādāt pie reformām, lai virzītos tuvāk NATO un virzītos tuvāk ES”, viņš piebilda.

“Gruzijas tauta skaidri apliecinājusi, ka tā vēlas demokrātisku pārtikuši nākotni ES un eiroatlantiskajā ģimenē,” sacīja Stoltenbergs.

ES “pauž nožēlu, ka [šis likumprojekts] atkal tiek apsvērts, neraugoties uz spēcīgo sabiedrības un starptautisko reakciju 2023.gada martā”, paziņojumā savukārt norādīja ES augstā ārlietu pārstāvja Žuzepa Borela preses sekretārs.

Eiropadome piešķīra Gruzija ES kandidātvalsts statusu, pieņemot, ka Tbilisi spers soļus un nodrošinās, ka pilsoniskā sabiedrība var darboties brīvi, un apkaros “dezinformāciju par ES un tās vērtībām”.

“Mēs iedrošinām Gruzijas politiskos līderus pieņemt un īstenot reformas, kas atbilst uzstādītajiem mērķiem par pievienošanos ES, ko atbalsta vairums Gruzijas pilsoņu”, teikts paziņojumā.