Moralesa vadībā uz galvaspilsētu devies “Gājiens Bolīvijas glābšanai”, kura dalībnieki, galvenokārt valsts pamatiedzīvotāji, veicot gandrīz 200 kilometrus, sasnieguši Lapasas priekšpilsētas.

Nedēļu ilgā gājiena laikā jau notikušas sadursmes ar Arses atbalstītājiem.

Uzrunājot savus sekotājus, Moraless paziņoja, ka bolīviešiem ir “līdz kaklam korupcija, narkotiku tirdzniecības piesegšana un sliktā tautsaimniecības vadība”.

Izvirzot ultimātu prezidentam, kas savulaik ieņēma ekonomikas ministra amatu paša valdībā, Moraless paziņoja, ka, pirmkārt, Arsem 24 stundu laikā jānomaina “narkotiku ministri, korumpētie ministri un rasistu ministri”.

Bijušais prezidents pieprasījis valdībai 24 stundu laikā novērst arī hronisko degvielas deficītu, piedraudot, ka gadījumā, ja situācija netiks atrisināta, protestētāju “mobilizācija turpināsies”.

Moraless, kas pats savulaik bijis kokas audzētājs, 2006. gadā kļuva par pirmo iedzimto prezidenta amatā.

Viņš baudīja lielu popularitāti, līdz mēģināja apiet konstitūciju, lai paliktu valsts galvas amatā uz ceturto pilnvaru termiņu.

Par spīti apsūdzībām par 2019. gada vēlēšanu rezultātu viltošanu, viņš savi pasludināja par uzvarētāju, taču bija spiests atkāpties pēc armijas atbalsta zaudēšanas.

Cerot tomēr atgriezties amatā, viņš organizējis plašus protestus pret pašreizējo prezidentu, kurš tika ievēlēts ar paša Moralesa atbalstu.

Gājiens laikā no Karakollo ciemata Bolīvijas rietumos, Motralesa sekotāji divas reizes jau iesaistījās sadursmēs ar Arses atbalstītājiem, kurās ievainojumus guvuši 34 cilvēki.

Gan Moraless, gan Arse pretendē kļūt par valdošās Sociālistu kustības (MAS) kandidātu nākamajās prezidenta vēlēšanās, kas paredzētas 2025. gada augustā.

Arse apsūdzējis Moralesu sazvērestībā nolūkā gāzt valdību.

Televīzijas uzrunā svētdien prezidents paziņoja, ka neļaus Moralesam izraisīt pilsoņkaru.

Bijušā prezidenta sekotājiem tuvojoties Lapasai, policija norobežojusi valdības iestāžu ēkas, bet ielās sākuši pulcēties Arses atbalstītāji, lai aizstāvētu valdību.