Laikraksta informācijas avoti apgalvo, ka tādējādi graudu cenas pieaugs vismaz par 50%, “iznīcinot” pieprasījumu pēc Krievijas un Baltkrievijas graudiem.

Paredzams, ka 50% nodeva tiks noteikta arī eļļas augu sēklām un to pārstrādes produktiem. Šīs nodevas būs pirmie ierobežojumi, ko ES noteiks pārtikas produktiem pēc Krievijas pilna apmēra kara sākšanas Ukrainā.

“Financial Times” norāda, ka ES jau ilgtstoši ir pretojusies Polijas un Baltijas valstu spiedienam ierobežot pārtikas importu no Krievijas un Baltkrievijas.

ES bažījās, ka šāds solis varētu iedragāt pasaules pārtikas tirgu un kaitēt jaunattīstības valstīm.

Pērn ES graudu, eļļas augu sēklu un to pārstrādes produktu imports no Krievijas sasniedza četrus miljonus tonnu, kas ir visu laiku augstākais līmenis un veido aptuveni 1% no kopējā ES patēriņa.

Nodevu ieviešana Krievijas un Baltkrievijas graudiem ir paredzēta, lai “nomierinātu” dažas ES valstis, kā arī lauksaimniekus, kuri jau vairākus mēnešus protestē pret Ukrainas produktu ievešanu ES valstīs, tiem nepiemērojot muitas nodevas, vēsta “Financial Times”.

Laikrakstā arī teikts, ka ES gadā saražo vairāk nekā 300 miljonus tonnu graudu un eļļas augu sēklu, tāpēc tai nav nepieciešams imports no Krievijas un Baltkrievijas.

Jau ziņots, ka Latvija ir aizliegusi lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešanu Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas.