Runa ir par 29 slepeniem militārajiem dokumentiem, kas apkopoti laikā no 2008. līdz 2014.gadam.

Tie ir kara spēļu scenāriji un prezentācijas jūras spēku virsniekiem, kur apspriesti kodolieroču izmantošanas principi.

Saskaņā ar mācību scenāriju, kurā tika praktizēts iespējamais Ķīnas iebrukums, Krievija varētu atbildēt ar taktisku kodoluzbrukumu uz Ķīnas armijas uzbrukuma otro vilni.

Prezentācijā jūras spēku virsniekiem izklāstīti vēl citi kritēriji iespējamai kodolieroču izmantošanai.

Tie ietver ienaidnieka izsēšanos Krievijas teritorijā, par robežu aizsardzību atbildīgo vienību sakāvi vai nenovēršamu ienaidnieka uzbrukumu, izmantojot parastos ieročus.

Dokumentos norādīts, ka slieksnis varētu būt faktoru kombinācija, kad Krievijas spēku zaudējumi “neatgriezeniski novestu pie tā, ka tie nespētu apturēt plaša mēroga ienaidnieka agresiju”.

Citi iespējamie nosacījumi ietver 20% Krievijas ar ballistiskajām raķetēm bruņoto zemūdeņu, 30% uzbrukuma kodolzemūdeņu, trīs vai vairāk kreiseru, trīs lidlauku iznīcināšanu vai vienlaicīgu triecienu galvenajiem un rezerves piekrastes vadības centriem.

Saskaņā ar dokumentiem Krievijas armija tāpat var izmantot taktiskos kodolieročus arī dažādiem mērķiem, tostarp “atturēt valstis no agresijas vai militāro konfliktu eskalācijas”, “apturēt agresiju”, novērst Krievijas spēku zaudējumu kaujās vai teritoriju zaudēšanu, kā arī palielināt Krievijas jūras kara flotes efektivitāti.

Pēc ekspertu domām, šie dokumenti joprojām ir būtiski Krievijas militārajai doktrīnai.

Tajā pašā laikā pēc Lielbritānijas Karaliskā vienoto pētījumu institūta (RUSI) vadošā pētnieka Džeka Votlinga domām, žurnālistu iegūtie materiāli ir paredzēti Krievijas vienību sagatavošanai situācijām, kurās valsts varētu izmantot kodolieročus, nevis to izmantošanas noteikumu kopuma izstrādei. Pēc viņa teiktā, kodolieroču izmantošanai būtu nepieciešams politisks lēmums.