Budžets, ko izdevies apstiprināt pēc četrus mēnešus ilgā politiskā strupceļa, paredz deficītu, kas pērn sasniedza 5,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), šogad samazināt līdz 5%. Vienlaikus paredzēts aizsardzības izdevumus palielināt līdz 6,5 miljardiem eiro.

Lekornī tomēr izdevās izvairīties no valdības krišanas, izdarot zināmu piekāpšanos, lai panāktu sociālistu atbalstu. Cita starpā viņš atmeta ieceri budžeta deficītu samazināt līdz 4,7% no IKP.

Par neuzticības izteikšanu valdībai, ko bija ierosinājusi kreiso ekstrēmistu partija “Nepakļāvīgā Francija”, zaļie un citi galēji kreiso nogrupējumi, balsoja 260 Nacionālās sapulces deputāti, kamēr valdības gāšanai bija nepieciešamas vismaz 289 balsis. Savukārt nacionālkonservatīvās Nacionālās apvienības (RN) ierosināto neuzticības izteikšanu atbalstīja tikai 135 deputāti.

Budžets paredz nodokļu paaugstināšanu daļai uzņēmumu, kas, kā cer valdība, šogad valsts kasē papildus ienesīs 7,3 miljardus eiro.

Tajā pašā laikā Lekornī izdevās noraidīt sociālistu pieprasīto bagātnieku aplikšanu ar īpašu nodokli.

Sociālisti tomēr panāca studentu nodrošināšanu ar subsidētām pusdienām, kas maksās vienu eiro, un pabalstu palielināšanu strādājošajiem ar zemiem ienākumiem.