Piemēram, jaunais Karkasonas mērs Kristofs Bartess tika nofilmēts, noņemot ES karogu, kas karājās blakus Francijas karogam. “Nost ar Eiropas karogiem pilsētu domēs! Atbrīvosim vietu Francijas karogiem,” platformā “X” paziņoja jaunais mērs.

RN parlamenta frakcijas priekšsēdētāja Marina Lepēna intervijā laikrakstam “Le Parisien” sacīja, ka 2005. gadā lielākā daļa Francijas iedzīvotāju referendumā noraidīja ES konstitūciju. “Es nevaru identificēties ar šo karogu, kas, lai gan sākotnēji, protams, bija radies labu nodomu vadīts, šodien kļuvis par simbolu mūsu demokrātijas apspiešanai, ko es noraidu,” paziņoja Lepēna.

Francijas ārlietu ministrs Žans Noels Baro paziņoja, ka uzskata par nodevību ES karoga noņemšanu. Liberālā Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Valērija Ejē nodēvēja ES karogu noņemšanu par “pseidopatriotisku žestu”, un apsūdzēja RN par vēlēšanos panākt Francijas izstāšanos no ES.

2023. gadā Francijas parlamenta apakšpalāta – Nacionālā sapulce – pieņēma likumu, ar kuru paredzēts noteikt obligātu ES karoga izkāršanu, taču likumprojekts vēl ir jāizskata parlamenta augšpalātā – Senātā.