Ap pusdienlaiku Iekšlietu ministrija ziņoja, ka protestos iesaistījušies 85 000 cilvēku, neskaitot Parīzi. Arī galvaspilsētā notika demonstrācijas, kuru dēļ bija ierobežota sabiedriskā transporta darbība un piekļuve vairākiem tūrisma objektiem.

Protestus organizēja plaša arodbiedrību alianse, lai izdarītu spiedienu uz Lekornī. Arodbiedrības pieprasa pilnībā atteikties no taupības budžeta, ko plānoja Lekornī priekštecis premjera amatā Fransuā Beirū.

Beirū septembrī parlamentā uzticības balsojumā cieta sakāvi un bija spiests atkāpties no amata. Beirū izsludināja balsojumu pēc vairāku mēnešu strupceļa, kas bija iestājies budžeta dēļ, valdībai cenšoties samazināt tēriņus.

Arodbiedrības sevišķi asi kritizē ierosināto darba vietu samazināšanu un izmaiņas apdrošināšanā bezdarba gadījumā.

Francijai ir trešais augstākais parāda rādītājs Eiropas Savienībā (ES) pēc Grieķijas un Itālijas, rēķinot pēc ekonomiskā devuma, un arī valdības izdevumi ir vieni no lielākajiem Eiropā, budžeta deficītam nesen sasniedzot 5,8%.

ES 2024.gada jūlijā sāka pārmērīga budžeta deficīta procedūru pret Franciju.