Tiesa noteica, ka Sarkozī apcietinājumā jāievieto vēlāk, un prokuroriem tiek dots viens mēnesis laika, lai informētu bijušo valsts vadītāju, kad viņam jādodas uz cietumu.

Sarkozī nosodīja spriedumu un solīja to pārsūdzēt.

“Ja viņi noteikti vēlas, lai es gulētu cietumā, es gulēšu cietumā. Bet ar augsti paceltu galvu. Es neesmu vainīgs. Šī netaisnība ir skandāls,” žurnālistiem sacīja Sarkozī.

“Es lūdzu Francijas iedzīvotājus – neatkarīgi no tā, vai viņi balsoja par mani vai nē, vai viņi mani atbalsta vai neatbalsta – saprast, kas tikko ir noticis. Naidam patiešām nav robežu,” sacīja eksprezidents.

Sarkozī šajā prāvā tika attaisnots citās apsūdzībās par korupciju, bet tiesnese Natālija Gavarīno norādīja, ka viņš “ļāvis saviem tuvajiem palīgiem rīkoties, lai iegūtu finansiālu atbalstu” kampaņai.

Prokurori pieprasīja Sarkozī, kas prezidenta amatā atradās no 2007. līdz 2012.gadam, septiņus gadus cietumā.

2011.gada martā, kad Francijas un Lielbritānijas vadībā bija sākta Lībijas bombardēšana, Muamara Kadafi dēls Seifs al Islāms telekanālam “Euronews” paziņoja, ka Lībija finansējusi Sarkozī 2007.gada kampaņu.

Prezidenta birojs šīs ziņas noraidīja.

Nākamajā gadā franču tīmekļa medijs “Mediapart” publicēja Lībijas slepenā dienesta dokumentu, kas liecināja, ka Lībijas režīms piešķīris Sarkozī kampaņai 50 miljonus eiro.

Sarkozī noraidīja šīs apsūdzības un apgalvoja, ka dokuments ir viltots.

Tomēr Francijas izmeklēšanas tiesneši 2016.gadā paziņoja, ka dokumentam ir visas autentiskam dokumentam raksturīgās pazīmes, lai gan nav galīgu pierādījumu, ka šāds darījums ir noticis.

Sarkozī 2007.gada kampaņas oficiālās izmaksas bija 20 miljoni eiro.