Leskīrs sarunā ar britu raidorganizāciju BBC teica, ka lēmums par atgriešanos ES ir jāpieņem britu sabiedrībai, taču piebilda, ka viņi varētu atgriezties jebkurā brīdī.

“Britu tauta nolēma, un tās, protams, 100% viņu tiesības, un, ja viņi vēlas atgriezties, lēmums būs jāpieņem viņiem pašiem. Bet es viņiem varu pateikt – atgriezieties jebkurā brīdī,” teica Leskīrs.

Lielbritānijas premjerministrs Endijs Bērnems ierosinājis, ka Leiboristu partija varētu atgriezties pie šī jautājuma nākamajā partijas manifestā. Bērnems savā pirmajā Leiboristu partijas konferencē kā premjerministrs teica, ka nav runa par “steigšanos rīkot referendumu”, jo viņš cenšas panākt politisku vienprātību par Lielbritānijas turpmākajām attiecībām ar Briseli. Taču viņš norādīja, ka gadījumā, ja sabiedriskā doma liecina par atbalstu idejai par atgriešanos ES, viņš varētu apņemties nākamajā partijas manifestā iekļaut referendumu par šo jautājumu.

Viņš arī atteicās izslēgt iespēju, ka referendums netiks rīkots un nākamajās vispārējās vēlēšanās netiks izvirzīts solījums atkal pievienoties ES.

Bērnemam šodien Berlīnē plānota tikšanās ar Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu, un paredzams, ka sarunas galvenokārt būs veltītas aizsardzības un drošības jautājumiem.

Britu premjera nesenos izteikumus par ES atzinīgi novērtēja Francijas prezidents Emanuels Makrons un Spānijas premjerministrs Pedro Sančess, kurš paziņoja, ka ar atvērtām rokām atkal uzņemtu Lielbritāniju ES.

Bērnems savā runā Leiboristu partijas konferencē teica, ka breksits ir nodarījis “vairāk ļauna nekā laba”, un apsolīja izklāstīt iespējamās izvēles apmēram tajā laikā, kad šī gada beigās notiks Lielbritānijas un ES samits. Bērnems raidorganizācijai BBC teica, ka nevēlas atstāt šo jautājumu neatrisinātu un vēlas skaidri norādīt, “kurā virzienā mēs vēlamies, lai Lielbritānija virzītos nākamajā desmitgadē”.

Vēlāk Bērnems raidījumā “”ITV News” teica, ka “nevar izvairīties no jautājuma par Eiropu, ja vēlas izstrādāt ticamu desmit gadu plānu Lielbritānijai”. Atbildot uz jautājumu, vai tas varētu nozīmēt status quo saglabāšanu, viņš atbildēja: “Es nezinu, ko Eiropa teiks par dažādajām iespējām.”

“Mums jāizvērtē, kur atrodamies mēs, kur atrodas viņi, un jānoskaidro, kāda ir reālistiska un dzīvotspējīga pieeja visās minētajās jomās, un tad jāsāk sarunas par to,” norādīja Bērnems. Viņš piebilda, ka viņa instinkti vedina domāt, ka, “ņemot vērā visus draudus, ko redzam visā pasaulē, ir labāk būt tuvāk” ES.