RN bijusī līdere Marina Lepēna kandidēs uz prezidenta amatu 2027. gadā gaidāmajās vēlēšanās un sabiedriskās domas aptaujās viņai ir labi rādītāji, lai gan RN jau pasen tiek pārmesta prokremliska nostāja.

“Mēs aizvērtu krānu,” ceturtdien televīzijas kanālam BFMTV teica Aljo, atbildot uz jautājumu, vai RN, ja nāktu pie varas, turpinātu finansēt Ukrainu cīņā pret Krieviju.

“Veselības aprūpes sistēma, izglītības sistēma, visa ekonomika – viss ir izsmelts līdz pēdējam. Tomēr nauda tiek atrasta, lai turpinātu finansēt ieročus,”

sacīja Aljo, kurš ir RN viceprezidents.

“Tas viss ir labi un skaisti, bet kas par to visu maksā? Ir jāzina arī, kad karu pārtraukt,” viņš piebilda.

Viņš uzsvēra, ka RN nosoda Krievijas agresiju, bet apgalvoja, ka karš ir novājinājis Eiropu.

Viens no Lepēnas galvenajiem sāncenšiem gaidāmajās vēlēšanās, bijušais premjerministrs Eduārs Filips platformā “X” uzsvēra, ka Krievijas interesēs ir apturēt palīdzību Ukrainai.

“Ukrainas vājināšana, kā to vēlas Marina Lepēna, apdraud Eiropas un Francijas drošību. Es darīšu visu, lai to novērstu,” solīja Filips.

Francijas Eiropas lietu valsts ministrs Benžamēns Adads raksturoja RN kā “kapitulācijas partiju” un teica, ka “Ukrainas pamešana nozīmē Francijas un eiropiešu drošības vājināšanu”.

Lepēna tikmēr atgādināja, ka Filips 2019. gadā savā dzimtajā pilsētā Havrā uzņēma toreizējo Krievijas premjerministru Dmitriju Medvedevu, savukārt Makrons tajā pašā gadā savā vasaras rezidencē uzņēma Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.

“Patiesība ir vienkārša – jūsu starptautiskā darbība ir tikpat nožēlojama kā jūsu sasniegumi ekonomikas un budžeta jautājumos,” teica Lepēna, asi kritizējot RN apmelošanu.

Viņa norādīja, ka RN iestājas par “šī šausmīgā kara diplomātisku atrisinājumu”.

Aptaujas liecina, ka Lepēnai ir labas izredzes iegūt visvairāk balsu pirmajā prezidenta vēlēšanu kārtā, bet otrajā kārtā viņu gaidītu sīva cīņa ar Filipu, ja viņš iekļūtu otrajā kārtā.