Brona-Pivē savu vilšanos par Makrona īstenoto politiku paudusi grāmatā “A ma place” (“Manā vietā”), kurā viņa runā par problēmām un seksismu, ar ko saskārusies, kļūstot par pirmo sievieti Francijas Nacionālās sapulces priekšsēdētāja amatā.

Cita starpā Brona-Pivē grāmatā runā arī par Makrona darba stilu. Viņa ir pirmā valdošās elites pārstāve, kas tik atklāti kritizējusi Makronu.

“Lai gan es neizsakāmi cienu Emanuelu Makronu, es nevaru neizjust arī milzīgu vilšanos par šo metodi,” norādīja politiķe.

“Jau no paša sākuma pilī bija cilvēki, kuriem izdevās vieglāk iegūt kontroli, ierobežojot citiem piekļuvi,” viņa piebilda.

Šādas sūdzības par Makronu izskanējušas jau sen, taču aizkulisēs. Nekad tās nav atklāti paudis kāds no prezidenta līdzgaitniekiem.

Brona-Pivē raksta, ka Makrona ietekmīgais Elizejas pils ģenerālsekretārs Alekss Kolē mēģinājis pierunāt viņu nekandidēt uz Nacionālās sapulces priekšsēdētāja amatu.

2017.gadā Makrona līdzgaitnieks Stefāns Sežurnē, kurš vēlāk kļuva par ārlietu ministru un pašreiz ieņem komisāra amatu ES, centās uzstāt, lai viņa neieņemtu parlamentārās komisijas vadītājas amatu, minot seksistiskus argumentus, tostarp, ka viņai nebūšot laika saviem pieciem bērniem.

Savā grāmatā Brona-Pivē nedod mājienu, vai grasās kandidēt uz prezidenta amatu 2027.gadā gaidāmajās vēlēšanās, kurās Makrons vairs nevar kandidēt.

Taču viņa norāda, ka “sievietēm ir jāuzņemas vadošā loma”, un sola cīnīties, “lai republikāņu solījums tiktu izpildīts visiem”.

Laikraksts “Le Monde” pagājušajā gadā vairākos rakstos apsūdzēja Makronu rasistiskos, homofobiskos un seksistiskos izteikumos privātās sarunās Elizejas pilī. Makrona birojs laikraksta ziņoto noliedza.