Par likumprojektu, kas paredz skaidri definētos apstākļos sniegt pacientiem atbalstu, lai nomirtu, balsoja 305 no parlamenta apakšnama 577 deputātiem, bet 199 balsoja pret.

Likumprojektu atbalsta prezidents Emanuels Makrons, taču pret to iestājas zināmas konservatīvo aprindas, kā arī reliģiskie līderi.

Makrons uzstājis, ka jebkāda iespēja izvēlēties nāvi ierobežojama vienīgi ar personām, kas ir neārstējami slimas un ciešs neremdināmas fiziskas un psiholoģiskas sāpes.

Ņemot vēro to, ka šis jautājums var šķelt sabiedrību, Elizejas pils saimnieks izteicies, ka varētu likumu nodot galīgai apstiprināšanai referendumā.

Līdz šim pacientiem, kas vēlējās izbeigt savas ciešanas, nācās doties un citām valstīm, kur asistētās pašnāvības vai eitanāzija ir atļauta, piemēram, uz Beļģiju.

Visas parlamentā pārstāvētās partijas šajā jautājumā bija atļāvušas brīvo balsojumu.

Tika sagaidīts, ka kreisie un centristi pamatā balsos par likumprojektu, bet konservatīvie un nacionālkonservatīvie – visumā pret.

Likumprojekts paredz, ka medicīniskajam personālam būs atļauts dot pacientam piekļuvi nāvējošai substancei, ja viņš izteikts tādu vēlmi.

Pacients šo vielu izmantos pats, taču procedūru varēs veikt arī kāda cita kvalificēta persona, ja pacients nebūs fiziski spējīgs to paveikt.

Šobrīd Francijas likums pieļauj tā dēvēto pasīvo eitanāziju, tas ir mākslīgās dzīvības uzturēšanas pārtraukšanu.

Kopš 2016.gada ārstiem ir arī dotas tiesības neglābjami slimiem pacientiem izraisīt dziļu un ilgstošu narkozi.