Francijas tiesa šodien atzina Lepēnu par vainīgu Eiropas Savienības (ES) līdzekļu izmantošanā Nacionālās apvienības (NR) darbības finansēšanai Francijā un noteica Lepēnai piecu gadu aizliegumu startēt Francijas prezidenta vēlēšanās, aizliegumam stājoties spēkā nekavējoties.

Tāpat viņai piespriests četru gadu cietumsods, no kuriem divi būs jāizcieš nosacīti un divi būs jāizcieš, nēsājot elektronisko aproci.

“Lēmums par politiķa atstādināšanu no amata jāpieņem tautai,” paziņoja 73 gadus vecais Melanšons, kurš savulaik dibināja kreiso partiju “Nepakļāvīgā Francija” (LFI).

Melanšons norādīja, ka viņš tāpat kā viņa dibinātā partija ir pārliecināti, ka pret NR ir jācīnās nevis tiesas zālē, bet pie balsošanas urnām.

Arī konservatīvo līderis Lorāns Vokjē kritizēja tiesas lēmumu aizliegt Lepēnai kandidēt vēlēšanās, kas, visticamāk, pieliks punktu viņas plāniem sacensties prezidenta vēlēšanās 2027.gadā.

56 gadus vecā Lepēna 2017. un 2022.gadā Francijas prezidenta vēlēšanās zaudēja Emanuelam Makronam, taču pēdējos gados viņas partijas atbalstītāju skaits ir audzis un tiek pieļauts, ka viņa varētu uzvarēt

“Lēmums notiesāt Marinu Lepēnu ir nopietns un neparasts,” norādīja Vokjē. Viņaprāt, demokrātijai nav veselīgi aizliegt ievēlētam politiķim kandidēt vēlēšanās.