Prezidents noraidīja kreisā spārna pretenzijas uz valdīšanu pēc pirmdien notikušajām sarunām ar galēji labējo līderi Marinu Lepēnu un citiem politiskajiem līderiem.

Lai gan daži mediji vēstīja, ka Makrons vēlējies premjerministru nosaukt otrdien, prezidents paziņoja, ka otrdien sāks jaunu sarunu kārtu, un aicināja partijas sadarboties.

Jūlija notikušajās ārkārtas vēlēšanās uzvarēja plaša kreiso spēku koalīcija, apsteidzot gan Makrona centristus, gan galēji labējos, taču neviena grupa neieguva absolūto vairākumu.

Jaunā premjerministra pirmais lielais uzdevums būs iesniegt parlamentā nākamā gada budžeta plānu.

Kā ziņots, Jaunā Tautas fronte (NFP), kas apvieno sociālistus, kreiso ekstrēmistu partiju “Nepakļāvīgā Francija” (LFI), zaļos un komunistus, pēc ilgstošiem savstarpējiem ķīviņiem 23. jūlijā vienojās par kopīgu kandidātu uz premjera amatu, izraugoties mazpazīstamu ekonomisti un civildienesta ierēdni Lisiju Kastē.

Taču parlamenta vēlēšanās NFP izcīnīja tikai 182 no 577 vietām Nacionālajā sapulcē. Lai gan kopumā kreisajiem ir 193 vietas, ar to ir krietni par maz, lai nodrošinātu valdības izveidei nepieciešamo vairākumu.

Tikmēr prezidenta Makrona pārstāvēto centristu apvienība “Ensemble” (“Kopā”) ieguva 164 vietas, bet labējā Nacionālā apvienība (RN) – 143 mandātus.

Makrona sabiedrotie apgalvo, ka kreisais bloks ir pārāk vājš, lai pretendētu uz premjerministra amatu, un tā vietā cer izveidot vairākumu ap kandidātu no kādas centriskās partijas.

Pašreizējais periods ir visilgākais, kāds Francijā jebkad bijis bez valdības vadītāja pēc parlamenta vēlēšanām. Pagaidu valdību vada līdzšinējais premjerministrs Gabriēls Atāls.

Opozīcijas pārstāvji ir asi kritizējuši Makronu par valdības veidošanas procesa novilcināšanu, un pat daži Makrona sabiedrotie kļuvuši nepacietīgi.