Pretrunīgi vērtētais aicinājums ir “Nacionālās pārtikas, uztura un klimata stratēģijas” sastāvdaļa, kurā izklāstīti valdības mērķi līdz 2030. gadam sekmēt veselīgu uzturu, vienlaikus samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju.

Jauno stratēģiju bija paredzēts publicēt jau 2023. gadā, un tās pamatā ir tiešās demokrātijas iniciatīva, kas nekavējoties izraisīja spēcīgu lauksaimniecības lobiju sašutumu.

Tikmēr iniciatīvas atbalstītāji papildus veselības apsvērumiem norāda, ka pārtikas ražošana kopumā rada ceturto daļu no Francijas oglekļa dioksīda emisijas, un divas trešdaļas no šī daudzuma veido gaļas ražošana.

Jaunā stratēģija atbalsta uz augļiem, dārzeņiem un pilngraudu produktiem orientētu uzturu, un tajā aicināts ierobežot gaļas patēriņu kopumā un samazināt importētās gaļas patēriņu.

“Mēs jūtam atvieglojumu, ka šis plāns tika publicēts, mēs ļoti baidījāmies, ka tas tiks atcelts,” norādīja Stefānija Pjēra no pacientu veselības asociācijas “France Assos Sante”. “Taču mēs cerējām uz daudz vērienīgāku plānu,” viņa piebilda.

Pamatnostādnes publicētas tieši pirms 21. februārī gaidāmās Francijas ikgadējās lauksaimniecības izstādes atklāšanas. Izstāde ir ārkārtīgi populārs pasākums, kurā prezidents Emanuels Makrons agrāk bieži saskāries ar lauksaimnieku neapmierinātības izpausmēm.

Lauksaimnieki jau bija sašutuši par Eiropas Savienības (ES) brīvās tirdzniecības līgumu ar Dienvidamerikas valstu apvienību “Mercosur”, bažījoties, ka liellopu gaļas un citu lauksaimniecības produktu importa apjoma pieaugums samazinās viņu konkurētspēju.