Bagetes cepšanas zināšanas un kultūra tagad oficiāli iekļauta UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, paziņojusi organizācija, norādot, ka franču maizes cepšanas zināšanas ir cilvēces kultūras neatņemama sastāvdaļa.

UNESCO – ANO kultūras iestāde – definē nemateriālo kultūras mantojumu kā “tradīcijas vai dzīvas izpausmes, kas mantotas no mūsu senčiem un nodotas mūsu pēcnācējiem”.

Bagete pievienojas citiem pārtikas produktiem un kulinārijas kultūrām, kas iekļautas UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, tostarp neapoliešu picām, Korejas kimči, Beļģijas alum, Vidusjūras diētai un arābu kafijai.

Lai gan UNESCO atzinusi par Pasaules mantojuma objektiem Brīvības statuju, Jeloustonas nacionālo parku un Filadelfijas Neatkarības zāli, šīs organizācijas Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā pagaidām nav iekļauts nekas ASV.

UNESCO ģenerāldirektore Odrija Azolē sacīja CNN, ka bagetes jaunais statuss godina tradīcijas, meistarību un nodrošina, ka amatnieciskais cepšanas veids tiek nodots nākamajai paaudzei.

“Tas ir sava veida dzīvesveids,” sacīja Azolē. “Tuvumā vienmēr ir bulanžērija, cilvēki var iet un nopirkt svaigu maizi par pieņemamu cenu un satikt cilvēkus, tikties ar maizniekiem. Tas ir ļoti svarīgs sabiedrības saliedētības elements.”

Azolē arī sacīja, ka Francijai bija vajadzīgi seši gadi, lai savāktu visu nepieciešamo dokumentāciju, pirms tā iesniedza savu pieprasījumu UNESCO.

“Tas liks cilvēkiem saprast, ka šī parastā bagete, ko viņi ļoti labi pazīst, ir kaut kas vērtīgs,” viņa teica. “Tā nāk no vēstures, un tai ir raksturs, un ir svarīgi par to informēt sabiedrību, ar to lepoties.”

Lai gan Francijas bulanžērijas parasti pārdod dažādu veidu bagetes, labākās ir pazīstamas kā “baguettes de tradition” vai vienkārši – tradicionālās bagetes. Tās var pagatavot no tikai četrām sastāvdaļām – miltiem, ūdens, sāls un rauga, un tās jācep uz vietas.

Saskaņā ar “Observatoire du Pain” pētnieku grupu, kas pēta maizes patēriņa paradumus un tendences Francijā, datiem, vidējais maizes patēriņa rādītājs dienā pieaugušajiem samazinājies no 143 gramiem dienā 2003. gadā līdz 103 g/dienā 2016. gadā.

Lielveikalu ķēžu pieaugums tiek vainots simtiem ģimenēm piederošu maizes ceptuvju slēgšanā.