Šī ir pirmā krīze, ar ko jāsaskaras jaunajam premjerministram Gabrielam Atālam, kurš izsaucis ekonomikas, vides un lauksaimniecības ministrus, lai spriestu par atbalsta pasākumiem un iespējamās Parīzes blokādes novēršanu.

Atāls piektdien izteikšot “konkrētus priekšlikumus” zemnieku atbalstam, pēc sarunām paziņoja lauksaimniecības ministrs Marks Feno, piebilstot, ka ministri apsprieduši lauksaimnieku problēmas, īpaši zemkopībā izmantojamo dīzeļdegvielu, lopkopību un samaksas jautājumus.

Tikmēr ceturtdien uz ceļiem daudzviet Francijā redzami lielā skaitā zemnieki un viņu tehnika, kas pienāk arvien tuvāk Parīzei.

Simtiem traktoru Francijas rietumos skaņas signālu pavadībā devās cauri Rennai un Nantei. Uz lauksaimniecības tehnikas bija uzstādīti karātavu maketi, un protestētāji aizdedzināja dūmu sveces.

“Mums ir galīgi līdz kaklam, jo mēs savā profesijā vairs nevaram nopelnīt iztiku,”

norādīja kāda vietējās lauku konfederācijas amatpersona. “Ja ļaudis vēlas kvalitatīvu pārtiku, viņiem par to jāmaksā.”

Citviet valsts austrumos simtiem zemnieku Strasbūras apkārtnē bloķēja autostrādi M35. Arī Beļģijas pierobežā bija vērojami vairāki desmiti traktoru, kas pārvietojās pa autostrādi A1.

Francijas dienvidos bloķēta daļa ceļu ap Aviņonu un Marseļu, bet dienvidrietumos, traktori īpaši lēnā gaitā virzās pa Bordo apkārtceļu, bremzējot pārējo satiksmi.

Agresīvāk noskaņoti protestētāji, kuru vidū ir vīnkopji, dienvidos esošajā Bezjē ielauzušies divās noliktavās.

Netālu no Montelimāras demonstranti apturējuši un izkrāvuši ārvalstu kravas automašīnas, kas ved uz Franciju spāņu, marokāņu un bulgāru produktus, tajā skaitā tomātus, piparus un avokado, aģentūru AFP informējusi lauksaimnieku arodbiedrības FDSEA amatpersona.

Lauksaimnieki žēlojas, ka tie izjūt spiedienu no dažādām pusēm, sākot no lielveikaliem un uzpircējiem un beidzot ar dažādām vides aizsardzības prasībām.

Pēdējais salmiņš bija valdības lēmums līdz 2030. gadam pilnībā atcelt nodokļu atlaides lauksaimniecībā lietotajai dīzeļdegvielai.

Ietekmīgā arodbiedrība FNSEA trešdien pieprasīja “nekavējošu samaksas risinājumu”, steidzami palīdzību nozarēm, kas vissmagāk cietušas krīzē un ilgtermiņa plānu regulējumu samazināšanai.

Jaunas atlaides dīzeļdegvielas nodoklim varētu būt viens no sagaidāmajiem valdības priekšlikumiem, kamēr daļa parlamenta deputātu iestājas arī par minimālo cenu noteikšanu lauksaimniecības produktiem.

Prezidenta Emanuela Makrona valdība cenšas novērst 2018. un 2019. gadā pieredzēto tā saukto dzelteno vestu protestu atkārtošanos. Arī toreiz sākotnējos protestus izsauca dīzeļdegvielas cenu paaugstināšana.

Parīze ar bažām vēro zemnieku protestus, kas pārņēmuši arī Vāciju, Poliju un Nīderlandi. Satraukums valda arī Briselē.

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena ceturtdien atzina, ka lauksaimniecības un pārtikas sektorā valdot “pieaugoša šķelšanās un polarizācija” un ka nepieciešams steidzami stāvokli uzlabot.

Protesti liecina par neierastu konkurējošo zemkopju organizāciju vienotību. Rennā zemniekiem pievienojušies zvejnieki, kurus saniknojis plašais zvejas aizliegums Atlantijas okeāna piekrastē, kura mērķis ir aizsargāt delfīnus.

Ierobežojumi skāruši 450 zvejas kuģus un radījuši zvejniekiem vairākus desmitus miljonu lielus zaudējumus.

Zemniekiem aicinājusi pievienoties arī kreisi orientētā arodbiedrība CGT, apvienojot strādnieku, laukstrādnieku un zemkopju intereses.

Cenšoties nesaasināt spriedzi, iekšlietu ministrs Žeralds Darmanēns trešdien uzdevis vietējām varasiestādēm ieturēt “savaldību” un policiju iesaistīt vienīgi kā “galējo līdzekli”.

FNSEA līderis Arno Ruso paziņojis, ka šobrīd nav plānu bloķēt Parīzi.

Taču viņa vietnieks Uāzas departamentā intervijā raidorganizācijai BFMTV norādījis, ka protestētāji pavirzās uz priekšu apmēram 20 kilometrus dienā un piektdien vai sestdien noteikti atradīsies jau uz galvaspilsētas sliekšņa.

Savukārt organizācijas “Jaunie zemnieki” (Jeunes Agriculteurs) līderis Arno Gallo izteicies, ka Parīzes blokāde ir “galējais līdzeklis”, taču aicinājis valdību novērst valsts paralīzi.