“Kas attiecas uz Ziemeļkoreju, tad šajās dienās mēs esam ieguvuši pirmos pierādījumus tam, ka Krievijas armija izmanto šajā valstī ražotās raķetes,” sacīja ģenerālprokurors.

“Sākotnējās zinātniski tehniskās ekspertīzes rezultāti apstiprina, ka 2. janvārī uz Harkivas centrālo daļu izšautā raķete ir Ziemeļkorejā izstrādāta tuva darbības rādiusa raķete,” sacīja Kostins.

Analoģiskus secinājumus izdarījuši Ģenerālprokurora biroja starpresoru darba grupas militārie eksperti, viņš piebilda.

Baltā nama Nacionālās drošības padomes pārstāvis Džons Kērbijs 4. janvārī paziņoja, ka Krievija ir saņēmusi vairākas Ziemeļkorejas raķetes un palaišanas iekārtas un vismaz vienu raķeti raidījusi uz Ukrainu 30. decembra masīvā raķešu trieciena gaitā.

Savukārt 9. janvārī ASV un aptuveni 50 valstu ārlietu ministri kopīgā paziņojumā stingrā formā nosodīja Ziemeļkorejas raķešu nodošanu Krievijai.

Tādejādi ir pārkāptas ANO Drošības padomes sankcijas, par kurām, būdama šīs padomes dalībvalsts, balsoja arī Krievija.