Starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās 2025. gada beigās bija izvietoti nedaudz mazāk nekā 79 000 starptautisko cilvēku, kas ir mazākais skaits vismaz 25 gadu laikā, teikts institūta ziņojumā.

“Ja situācija turpināsies šādā veidā, mēs varētu pieredzēt dramatisku daudzpusējas konfliktu pārvaldības vājināšanos un gandrīz pilnīgu tādu institūciju kā Apvienoto Nāciju Organizācija novirzīšanu malā finansējuma, politisko un ģeopolitisko faktoru dēļ,” paziņoja SIPRI miera operāciju un konfliktu pārvaldības programmas direktors Jairs van der Lijns.

“Rezultātā, visticamāk, būs vairāk konfliktu, un šie konflikti, visticamāk, vēl smagāk ietekmēs civiliedzīvotājus, jo valstis atteiksies no sen iedibinātām normām.”

Kopumā 2025. gadā darbojās 58 miera uzturēšanas operācijas, pirmo reizi kopš 2016. gada samazinoties zem 60 operāciju sliekšņa.

Gandrīz trīs ceturtdaļas izvietotā personāla dienēja piecās valstīs – Centrālāfrikas Republikā, Dienvidsudānā, Somālijā, Dienvidsudānā, Kongo DR un Libānā.

ANO vadītās operācijas vājina finansējuma krīze, jo lielākie līdzekļu devēji nav pilnībā vai daļēji izpildījuši savas saistības.

Līdz ar to no 2024-2025. gada budžetā solītajiem 5,6 miljardiem ASV dolāru trūka divi miljardu ASV dolāru, liecina SIPRI dati.

“ANO Drošības padomē pastāvīgo locekļu stingrās nostājas prasības un veto draudi sarežģīja lēmumus par operāciju mandātu atjaunošanu,” norādīja institūts.

Piemēram, ASV ir pieprasījušas izbeigt Apvienoto Nāciju Organizācijas Pagaidu spēku Libānā (UNIFIL) darbību, neraugoties uz pamiera pārtraukšanas pārkāpumiem starp Izraēlu un Libānu, norādīja SIPRI.

Kā kompromisu Drošības padome nobalsoja par misijas atjaunošanu pēdējo reizi – līdz 2026. gada decembrim.

Tomēr atbalsts daudzpusējas konfliktu pārvaldības principam joprojām ir stabils, norādīja SIPRI.